- Izstrādāt tehnoloģiju poliolefīnu/šķidro kristālu polimēru/slāņaino silikātu nanokompozītu iegūšanai un iegūt kompozīcijas noteiktā polimēra-pildvielas proporcionālo attiecību diapazonā.
- Izvērtēt poliolefīnu/šķidro kristālu polimēru/slāņaino silikātu nanokompozītu struktūru un ekspluatācijas īpašības.
- Izstrādāt precizētu datorprogrammu elastības konstanšu noteikšanai nanokompozītiem ar komplanāri un haotiski izvietotām eksfoliētām un interkalētām slāņainām silikāta daļiņām. Teorētiski izanalizēt slāņaino silikāta pakešu interkalācijas pakāpes ietekmi uz nanokompozīta elastības konstantēm. Analīzes rezultātus salīdzināt ar eksperimentālajiem rezultātiem, tādējādi precizējot jaunveidojamo materiālu īpašību prognozēšanas teorētisko modeli.
- Balstoties uz iepriekšējos etapos izstrādāto tehnoloģiju, izgatavot poliizoprēna/MWCNT kompozītus ar dažāda garuma nanocaurulēm un izpētīt to ķīmiskā sensora īpašības, ar nolūku noskaidrot optimālo MWCNT garumu.
- Gaistošo organisko savienojumu kontroles iespēju pārbaude pārtikas produktos (piens, alkoholiskie dzērieni), izmantojot iepriekšējā etapā izgatavotos polimēra/nanostrukturēta oglekļa sensoru materiālus ar mērķi ieviest tos pārtikas kvalitātes kontrolē.
- Turpināt pētījumus par jaunu viedo materiālu (termonosēdmateriālu un magnetoplastu) izveidi ar regulējamu īpašību kompleksu no radiācijas modificētām multifāzu polimēru kompozīcijām, izmantojot termoplastus ar augstu kristāliskuma pakāpi kā bāzes materiālus, bisfenil-a-dimetakrilātu kā radiācijas sensibilizatoru un šķidro kristālu polimērus kā plastificējošās piedevas.
- Izvērtēt lielas intensitātes impulsu veida magnētiskā lauka ietekmi uz izvēlētu kompozītu stiprības-deformācijas (t.sk., īslaicīgās šļūdes) īpašībām.
- Nano polimērhibrīdkompozīta (polivinilspirts (PVS) - polivinilacetāts (PVA) - plastifikators (P) – nanomontmorilonīts (NMM)) sastāva optimizācija, kā optimizācijas kritērijus izmantojot kompozīta elastības moduli (plānsienu cilindriskās čaulas metode), absorbētā ūdens līdzsvara vērtību un bioasadalīšanās tempu.
- Fotoķīmiski sķērssaistošos oligomēru slāņu elastības moduļa izmaiņu pētījumi, izmantojot daudzslāņu cilindriskus plānsienu paraugus.
- Daudzslāņu cilindriska plānsienu parauga optimizācija, lai precizētu regresijas vienadojumu TWCS (plānsienu cilindriskās čaulas) metodē.
- Turpināt pētīt oglekļa nanocaurulītes saturošu epoksīdmatricas Hexcel RTM6 kompozītu sorbcijas, kvazistatiskās stiepes un lieces, kā arī cikliskās šļūdes īpašības.
- Veikt nemodoificētas epoksīda matricas Araldite LY 564 un ar Nanocyl nanocaurulītēm (nanocaurulīšu saturs: 0, 0,01, 0,27, 0,54, 1,09, 1,63 un 2,17% pēc masas) stiegrotu epoksīda nanokompozītu kvazistatiskos stiepes un šļūdes eksperimentus, pētīt to sorbcijas un termofizikālās īpašības, izvērtēt iegūtos rezultātus.