LU CFI e-pastsLIMSCAMART2

Uzdevumi

  1. Noskaidrot norauto skābekļa saišu optiskās absorbcijas parametrus SiO2 stiklos optiskajiem elementiem darbam spektra vakuuma-ultravioletajā daļā.
  2. Ūdeņradi saturošas plazmas temperatūras noteikšana ar divām dažādām metodēm un temperatūras ietekmes novērtējums SiO2 stiklu virsmas modifikācijai.
  3. Izpētīt bora nitrīda nanomateriāla un makroizmēru pulvera spektrālās īpašības pie zemam temperaturam (no 8 K līdz 300 K).
  4. Nanooksīdu plāno kārtiņu ar vienslāņa struktūru izgatavošana ar magnetrona izputināšanās metodēm.
  5. Lokalizēto stāvokļu salīdzinājums silicija dioksīdā stiklā leģēto ar siliciju un alumīniju.
  6. Veikt sistemātiskus koherences veidošanas, pārneses un sabrukšanas pētījumus, tajā skaitā kaskāžu procesos, augsti ierosinātos atomārā cēzija stāvokļos, izmantojot zilus (ap 400–450 nm) vienfrekvences pārskanējamus diožu lāzerus.
  7. Nanooksīdu plāno kartiņu Ramana spektroskopijas pētījumi.
  8. Pētīt ar atomspēka mikroskopijas un elektronu mikroskopijas metodēm projekta sadarbības partneru iegūto mikro- un nano-objektu - mikrokristalītu, klasteru,  plāno kārtiņu, granulu u.c.  morfoloģiju, struktūru, sastāvu un specifiskās īpašības.
  9. Izmantojot augstemperatūras sintēzes metodi, iegūt jaunus materiālus litija strāvas avota katodam un elektrolītam. Noteikt iegūto materiālu struktūru, sastāvu, raksturīgās temperatūras, elektronu un jonu vadītspēju.
  10. Izmantojot augstfrekvences un līdzstrāvas plazmas izputināšanas metodi, iegūt plā­nos pārklājumus no sintezētajiem mate­riāliem; noteikt to optiskās, elektro­ķīmiskās īpašības, struktūru un sastāvu.
  11. Aprēķināt no pirmiem principiem jauna keramiskas membrānas materiāla– kompleksa perovskita (La,Sr)(Co,Fe)O_3 [LSCF]-- atomāro un elektronisko struktūru  un ka materiāla nestehiometrija (defektu koncentrācija) ietekmē materiāla transporta īpašības.
  12. Perovskīta tipa komplekso oksīdu modelēšana pie galīgām temperatūrām un optimizācija pielietojumiem.
  13. Iegūt jaunus benzantrona un naftalskābes atvasinājumus kā potenciālus organiskus luminoforus, raksturot tos un uz to pamatā izstrādāt jaunus materiālus elektrolumi­nis­centām ierīcēm (OLED) un hologrāfiskā pieraksta tehnoloģijām.
  14. Noskaidrot efektīvākos ceļus iegūto atvasinājumu funkcionalizācijai ar apjomīgiem aizvietotājiem un sintezēt nepieciešamos daudzumus OLED pētījumiem amorfo fāzi veidot spējīgos 2-(2-(4-(bis(2-(tritiloksi)etil)amino)stiril)-6-metil-4H-piran-4-iliden)-1H-indene-1,3(2H)-dionu un 2-(2,6-bis(4-(bis(2-(tritiloksi)etil) amino)stiril)-4H-piran-4-iliden)-1H-indene-1,3(2H)-dionu OLED pētījumiem. Iegūt jaunsintezēto organisko savie­nojumu plāno kārtiņu struktūras ar elektroluminiscējošām īpašībām.
  15. Izstrādāt metodiku hromoforu orientēšanai izmantojot koronas izlādes triodes režīmu. Izpētīt iespēju izmantot „sendviča” veida paraugos izolējošus starpslāņus, kuri veicinātu augstāku orientējošo elektrisko lauku sasniegšanu un tādējādi ļautu paaugstināt pētīto NLO materiālu efektivitāti.
  16. Izpētīt Latvijā radīto elektrooptiski aktīvo poliuretānu lineārās un nelineāri optiskās īpašības, to stabilitāti, kā arī optimizēt hromoforu orientēšanas procesu tajos.
  17. Izpētīt azobenzola atvasinājumu un polimēru plāno kārtiņu struktūras virsmas reljefa režģa iegūšanai ar hologrāfisko ierakstu.
  18. Jauna tipa organisko amorfo savienojumu hologrāfisko īpašību un ieraksta mehānismu noskaidrošana. Hologrammu optiskās dzēšanas un koherentās pašpa­stiprināšanās pētījumi stilbēna azosavie­nojumos.
  19. Polarizācijas ietekmes noskaidrošana uz leņķisko selektivitāti organiskajos materiālos.
  20. Sintezēt un attīrīt fullerēnu nanostruktūras fotovoltaisko materiālu pārklājumu veidošanai. Izstrādāt meto­diku nanostruktūru kvalitātes noteikšanai.
  21. Izveidot plaša spektra fotojutīgas orga­nisko tilpuma heteropāreju sistēmas saules elementiem, veikt pētījumus struktūras un elektrodu materiālu optimizēšanā, lai nodrošinātu optimālu fotoģenerēto elektronu un caurumu pārnesi.
  22. Kontaktu veidošana pie individuāliem Sb2S3 nanovadiem, izmantojot elektronu litogrāfiju.
  23. Veikt individuālu un nanoporās audzētu Sb2S3 nanovadu elektrovadošo īpašību pētījumus.
  24. Veikt Sb2S3 nanovadu fotovadāmības pētījumus un salīdzināt ar Bi2S3 fotovadānību.
  25. Metālu Al, Cu un Ni pārklājumu uz nanostrukturētas alumosilikātu stikla šķiedras auduma iegūšanas procesa raksturošana.
  26. Stikla šķiedras auduma ar metāla pārklājumiem elektrisko un elektroķīmisko īpašību izpēte.
  27. Iegūt ar lantanīdiem aktivētus nanokristalītus, disperģēt tos dažādās vidēs un izpētīt disperģēto sistēmu starojuma enerģijas pārneses mehānismus, lai radītu jauna tipa starojuma pārveidotājus.
  28. Pētīt oksifluorīdu kompozītmateriālu īpašības jonizējošā starojuma enerģijas konvertēšanai.
  29. Sintezēt lantanoīdus saturošas nano­struktūras, pētīt un salīdzināt foto­ierosmes enerģijas pārveidošanas procesus tajos atkarībā no sintēzes apstākļiem.
  30. Izstrādāt un optimizēt ķīmiskās un plazmasķīmiskās nanodaļiņu sintēzes metodes sistēmā ZnO-WO3.
  31. Noteikt iegūto nanodaļiņu fotokatalītisko aktivitāti atkarībā no iegūšanas metodes, sastāva un daļiņu izmēriem.
  32. Izstrādāt magnētisko kausējumu Fe-Ni plāno kārtiņu elektroķīmiskās iegūšanas metodes.
  33. Noteikt plāno kārtiņu struktūru, fāžu un ķīmiskās sastāva atkarību no izgulsnēšanas parametriem.
  34. Izpētīt paņēmienus amorfa silīcija slāņu nanostruktūrēšanai.
  35. Oglekļa materiālu fizikāli-mehānisko īpašību modifikācija, apstarojot ar augstas enerģijas(MEV-GeV) joniem.