Valsts Pētījumu Programma LATENERGI 2010-2013
Programmas nosaukums:
"Inovatīvas enerģijas resursu ieguves un uzmantošanas tehnoloģijas un zema oglekļa emisiju nodrošināšana ar atjaunojamiem energoresursiem, atbalsta pasākumi vides un klimata degradācijas ierobežošanai - LATENERGI"
Programmas mērķis: Izstrādāt metodes, modeļus un risinājumus jaunu inovatīvu tehnoloģiju izstrādāšanai enerģētikas nozarē, kas veicinātu enerģētikas resursu diversifikāciju, energoapgādes sistēmas attīstību saskaņotu ar atjaunojamo enerģijas resursu reģionālo pieejamību un to integrāciju valsts energoapgādes sistēmā, būtiski paplašinot Latvijā izmantojamo atjaunojamo energoresursu apjomu un veidus, sniedzot ieguldījumu klimata izmaiņu samazināšanā un nodrošinot arī bioloģisko daudzveidību. Vienlaicīgi, pamatojoties uz integrētu energosistēmas un patēriņa attīstības pētījumu, novērtējot energoefektivitātes pasākumu un energoefektivitātes tehnoloģiju attīstības dinamiskās tendences ietekmi uz resursu pieprasījumu, vides kvalitāti un sociāli ekonomisko attīstību, programmas mērķis ir radīt arī zinātniski metodoloģisko pamatojumu valsts energosistēmas attīstībai.
Programmas vadītājs:
Juris Ekmanis, Dr.habil.phys., akadēmiķis, Fizikālās enerģētikas institūta direktors
Programmas galvenie izpildītāji:
- Fizikālās enerģētikas institūts
- Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūts, Rīgas Tehniskā universitāte;
- Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Enerģētikas institūts, Rīgas Tehniskā universitāte;
- Materiālzinātnes un Lietišķās Ķīmijas fakultātes Lietišķās Ķīmijas institūts, Rīgas Tehniskā universitāte;
- Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts
Valsts Pētījumu Programmas LATENERGI projektu Nr.4 „Ūdeņraža iegūšanas, uzglabāšanas un enerģijas atbrīvošanas metožu izpēte un prototipu izstrāde pielietojumiem tautsaimniecībā” realizē LU Cietvielu fizikas institūts (projekta vadītājs Dr.phys. Jānis Kleperis).
Projektā tiek veikti pētījumi ūdeņraža iegūšanas, uzglabāšanas un izmantošanas tehnoloģiju izstrādē; tiek optimizētas ūdeņraža iegūšanas, uzglabāšanas un izmantošanas metodes saistībā ar valstī pieejamajiem atjaunojamiem energoresursiem un tiek izstrādāti ieteikumi praktiskiem pielietojumiem Latvijas tautsaimniecībā ilgtspējīgas valsts energosistēmas nodrošināšanai un līdzšinējo klimata izmaiņas ietekmējošo tehnoloģiju aizvietošanai. Projekta saistītie mērķi ir turpināt akadēmiskās un zinātniski–tehniskās infrastruktūras veidošanu augstākās kvalifikācijas speciālistu sagatavošanu Latvijas ilgtspējīgai partnerībai Eiropas ūdeņraža tehnoloģiju attīstībā un nostiprināt Latvijas integrāciju starptautiskās videi draudzīgas nākotnes enerģētikas attīstības programmās EURATOM un ITER (ES projektu ietvaros), kā arī Eiropas Savienības kopuzņēmumā The Fuel Cells and Hydrogen Joint Undertaking (FCH JU), kas 7. Ietvaru programmā apsaimnieko ūdeņraža pētījumu projektiem ieplānotos finansu līdzekļus.
Pētījumi projektā ietver visus ūdeņraža enerģētikas aspektus - gan iegūšanu (elektrolīzes procesā, foto elektrolīzes, pirolīzes, bioloģiskā: fotosintēze un fermentācija) un uzglabāšanu (metāla hidrīdi un metālu/nemetālu oksīdu kompozītmateriāli), gan izmantošana (autonoma energoapgāde, transportlīdzekļi (gan elektriskie, gan iekšdedzes dzinēju), kurināmā elementi, uc). Neaizvietojami konsultanti pētnieciskajā darbā programmas uzdevumu realizācijā ir docents Dr.chem. Guntars Vaivars, un galvenais pētnieks Dr.chem. Gunārs Bajārs; ūdeņraža demonstrācijas projektu un arī pētnieku atklājumu ideju ieviešanā neaizvietojami ir Aivars Starikovs un Jānis Fricsons; "zelta rokas" ir inženieriem Vladimiram Nemcevam un Laimonim Jēkabsonam. Programmas realizācijas gaitā jau sagatavotas divas jaunas zinātņu doktores - Līga Grīnberga par ūdeņraža uzglabāšanas materiāliem un Jūlija Hodakovska par polimēru membrānām ar jauktu vadītspēju - protonu un elektronu. Oriģinālu elektrolīzes metodi (plazma, ļoti īsi impulsi) izstrādā doktorants Mārtiņš Vanags, bet bioloģiskās ūdeņraža iegūšanas metodes programmā attīsta jaunie biologi doktorantes Ilzes Dimantas vadībā.
