Didzis Salnājs ir laborants Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) Spektroskopijas laboratorijā. Ieguvis dabaszinātņu bakalaura grādu ķīmijā, šobrīd turpina maģistrantūras studijas fizikā. Darbs LU CFI Didzim ir parādījis, cik nozīmīga loma personīgajai labsajūtai darba vietā ir labam kolektīvam. Tieši kolēģi sniedz vislielāko atbalstu, kas ir lielais profesijas pluss un pamudinājums turpināt darbu LU CFI un zinātnē.
Didzim patīk kompleksu problēmu risināšana, tāpēc pēc vidusskolas, kurā, starp citu, fizika galīgi nebija mīļākais priekšmets, viņš nolēma studēt ķīmiju. Bakalaura studiju laikā sastaptie pasniedzēji ļāva arī uz fizikas jautājumiem paraudzīties no cita skatupunkta un iemīlēt šo zinātņu nozari.
Kāpēc tev patīk fizika?
Fizikā man visvairāk patīk tas, ka, mācoties vairākas šķietami atšķirīgas tēmas, viss sakrīt pa plauktiņiem, un šīs tēmas var papildināt un paskaidrot cita citu. Tad prātā veidojas kopskats un viss kļūst skaidrs. Tā ir ļoti patīkama sajūta!
Kurā brīdī saprati, ka studēsi fiziku? Kāpēc šāda izvēle?
Apņēmība studēt fiziku radās bakalaura studiju pēdējā gadā LU Ķīmijas fakultātē, kas arī ir brīnišķīga vieta, kur apgūt eksaktās zinātnes, bet tikai no cita skatupunkta. Pats skaitījos fizķīmiķis, kas praktiski nav ļoti tālu no fizikas. LU FMOF fakultāte piedāvāja vairākus kursus, kuri mani uzrunāja - no mikroskopijas un spektroskopijas pētījumu metodēm, līdz plāno kārtiņu zinātnei un nanotehnoloģijām.
Kāpēc izvēlējies savu dzīvi saistīt ar zinātni?
Zinātnē strādāju jau kopš pirmā studiju gada, tajā brīdī bija svarīgi atrast darbu savā specialitātē un krāt pieredzi. Kaut gan sākumā izvēle bija diezgan nejauša, laikam ejot, esmu sapratis, ka iemesls turpināt strādāt zinātnē, kā jau jebkurā citā darbavietā, saistās ar zinātniskā darba plusu un mīnusu izvērtējumu. Ja plusi pārsver mīnusus, un pašam darba dinamika un struktūra patīk, tad izvēle ir skaidra.
Kādi ir zinātnieka profesijas plusi un mīnusi?
Plusi darbam zinātnē noteikti ir tādi, ka ir iespēja strādāt labā kolektīvā un pašam plānot gan savu darba laiku, gan stratēģijas, jeb darba plānu, kā risināt kompleksās zinātnes problēmas. Darbs zinātnē arī ilgtermiņā nevar kļūt garlaicīgs, jo pētāmās tēmas un projekti laika gaitā mainās. No mīnusiem var minēt to, ka atalgojums nav tik stabils kā ofisa darbam – dažreiz paveicas ar projektu finansējumu, dažreiz ne tik ļoti.
Ko tu teiktu tiem, kas šaubās, vai ir vērts studēt eksaktās zinātnes?
Visiem, kuri šaubās, vai iet studēt eksaktās zinātnes, es varu pateikt to, ka nav jābaidās. Studiju programmas ir kvalitatīvas un visu var apgūt, tikai nedrīkst pazaudēt apņemšanos, un tad jau būs labi!
