Miļena Dile ir jaunā zinātniece, kas, pabeigusi ķīmijas bakalaura un maģistra līmeņa studijas LU Ķīmijas fakultātē, šobrīd studē dabaszinātņu (fizika, astronomija un mehānika) doktora studiju programmā Latvijas Universitātē. Par savu darba vietu Miļena jau kopš bakalaura studiju laika sauc Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu (LU CFI), kur viņa ir zinātniskā asistente Optisko materiālu laboratorijā.
Par darbu LU CFI Miļena stāsta, ka tā ir iespēja komunicēt ar īpaši gudriem, enerģiskiem, talantīgiem un jautriem cilvēkiem, kā arī veids kā attīstīt savu personību. Viņa smeļas iedvesmu no kolēģiem, kas aizraujas ar savu darbu kā ar mīļāko hobiju, un izbauda laiku, ko pavada darbā, kā arī jūt gandarījumu par to, ka katru dienu palīdz virzīt tehnoloģisko progresu un rast risinājumus mūsdienu sabiedrības problēmām.
Kāpēc tev patīk fizika?
Mani sajūsmina eksaktās zinātnēs, it īpaši fizika, ķīmija un bioloģija, jo tie ir instrumenti, ar kuru palīdzību ir iespējams aprakstīt, izzināt un mijiedarboties ar skaisto un plašo pasauli. Vēsturē ir daudz piemēru tam, kā tieši zinātne ļāvusi cilvēkiem īstenot savas drosmīgākās un vērienīgākās idejas.
Kurā brīdī saprati, ka studēsi eksaktās zinātnes? Kāpēc šāda izvēle?
Skolā man padevās eksaktās zinātnes, es veiksmīgi piedalījos mācību olimpiādes un konkursos. Man paveicās, ka satiku skolotājus, kas ne tikai iemācīja pamatlietas, bet arī iedvesmoja un pārliecināja, ka eksaktās zinātnes paver iespēju veidot karjeru nozarē, kas vienmēr būs pieprasīta un cienīta. Pēc skolas es izdomāju, ka gribu turpināt studēt savu mīļāko mācību priekšmetu, ķīmiju, un vēlāk pamēģināt arī atrast ar to saistītu darbu.
Kāpēc tu izvēlējies iet tālāk un savu dzīvi saistīt ar zinātni?
LU Cietvielu fizikas institūtā nonācu vēl bakalaura studiju laikā. Daži no maniem kursabiedriem toreiz jau strādāja šeit, apvienojot darbu ar mācībām. Man šķita, ka institūtā varēšu iepazīties ar zinātnieka darbu un iegūt pirmo darba pieredzi ķīmijas un fizikas nozarē. Jau toreiz biju pārliecināta, ka darbs zinātnē būs daudz interesantāks par strādāšanu kādā ražotnē, kur katru dienu jāveic vieni un tie paši uzdevumi. Kā papildu bonuss bija iespēja institūtā izstrādāt savu bakalaura darbu.
Tomēr, šķiet, svarīgākais faktors, kāpēc izvēlējos zinātnieka profesiju bija mana degsme un zinātkāre. Man liekas, ka visu savu dzīvi gāju uz to, lai sasaistītu savu dzīvi ar fiziku un ķīmiju. Bērnībā es bieži domāju, par ko vēlos kļūt, kad izaugšu. Es gribēju kļūt par skolotāju un nodot citiem zināšanas, ko cilvēki bija uzkrājuši gadsimtu gaitā, vēlāk gribēju kļūt par rakstnieci, lai citi lasa manas domas un novērojumus. Patika kopā ar draugiem spēlēt “burvjus”, kas gatavo maģiskus eliksīrus.
Var teikt, ka lēmums saistīt savu dzīvi ar fiziku un ķīmiju man ļāva realizēt dažus no bērnības sapņiem: rakstu nevis grāmatas, bet zinātniskās publikācijas, kā arī laboratorijā sintezēju dažādus materiālus, nevis vāru eliksīrus.
Kādi ir zinātnieka profesijas plusi un mīnusi?
Zinātnieka darbs ir daudzpusīgs. Katru dienu, atnākot uz darbu, es varu izvēlēties, ko vēlos šodien darīt – sintezēt jaunus materiālus, raksturot tos, lasīt citu pētnieku darbus vai rakstīt un sagatavot ziņojumus par savu pētījumu rezultātiem. Atalgojums šajā nozarē ir pietiekami labs un atkarīgs no katra zinātnieka snieguma.
Šajā darbā pastāvošie izaicinājumi, piemēram, spiediens sasniegt rezultātus un nepārtraukta tiekšanās pēc pilnības, var būt biedējoši. Tomēr man šķiet, ka tie ir neatņemama attīstības daļa, kas veido mani par neatlaidīgu un apņēmīgu pētnieci. Mani stiprina doma, ka katra diena mani tuvina jauniem atklājumiem un cilvēces zināšanu robežu paplašināšanai.
