Šovasar no 30. jūnija līdz 5. jūlijam Lindavā, Vācijā norisinājās 73. Nobela prēmijas laureātu sanāksme, kas šogad bija veltīta fizikai. Latvija šajā pasākumā tika pārstāvēta pirmo reizi vēsturē, jo starp uzaicinātajiem 650 jaunajiem zinātniekiem bija arī Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta Spektroskopijas laboratorijas zinātniskais asistents Rihards Ruska.
Kā Tu ieguvi iespēju piedalīties šajā prestižajā pasākumā?
Pagājušā gada oktobrī Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) izsludināja konkursu par iespēju apmeklēt Nobela laureātu sanāksmi, varēja pieteikties studenti un zinātnieki līdz 35 gadu vecumam. Dalības apstiprināšana notika divos posmos: pirmajā LJZA kopā ar jomas ekspertiem izvērtēja pieteikumus un izvirzīja divus kandidātus (jo Latvijai ir piešķirtas 2 vietas), otrajā kārtā bija jāaizpilda Lindavas sanāksmes organizatoru veidota pieteikšanās forma. Gala lēmumu pieņēma pasākuma organizatori, ņemot vērā atlases kritērijus. No Latvijas dalību apstiprināja man vienam.
Kādas bija Tavas sajūtas, kad uzzināji, ka esi apstiprināts?
Pašā sākumā īsti nesapratu, kas ir noticis (smejas). Bet pēc tam jau bija liels prieks, ka esmu saņēmis apstiprinājumu.
Pastāsti īsumā par pašu pasākumu, kādā formātā tas tika organizēts?
Tās bija sešas piepildītas dienas no agra rīta līdz pat vēlam vakaram, rīts sākās ar rīta rosmi, pēc tam sekoja lekcijas. Pēcpusdienā varēja pievienoties dažādām diskusiju grupām, vakaros bija dažādi saviesīgi pasākumi. Bija iespēja tikties ar Nobela laureātiem šaurākā lokā – iet kopīgās pastaigās pa pilsētu, kopā pusdienot vai pievienoties kādai diskusiju grupai.
Šī pasākuma ietvaros biju pieteicies arī dalībai Hakatonā, kas tiek dēvēts par Sciatonu (Sciathon). Mūsu komanda iekļuva starp trim labākajām, līdz ar to bija iespēja prezentēt savu ideju ekspertiem un investoriem. Biznesa ideja bija par pesticīdiem nanodaļiņās, pašlaik pesticīdus izsmidzina uz laukiem, bet lietus ūdens tos ātri aizskalo. Ja tie būtu kā mazas bumbiņas, kas piestiprinās pie auga, tad to iedarbību būtu ilgāka, savukārt, pesticīdu patēriņš samazinātos. Komandā bijām pārstāvji no Latvijas, Francijas, Vācijas, Indijas, Ruandas un Omānas.
Kopumā pasākums ir veidots, lai cilvēki pēc iespējas vairāk iepazītos, tīklotos un nākotnē veidotu jaunas sadarbības.
Kādi ir spilgtākie momenti no pasākuma?
Mūsu komandas idejas prezentācija Sciatonā bija īpašs un atmiņā paliekošs notikums. Bez tam man izdevās uzspēlēt galda tenisu ar Nobela prēmijas laureātu Ēriku Betzigu, kuru 2014. gadā apbalvoja par ieguldījumu augstas izšķirtspējas fluorescences mikroskopa izveidē. Noslēguma dienā Nobela prēmijas laureāti parakstīja Deklarāciju pret kodolieroču izmantošanu, arī es pievienojos 200 jaunajiem zinātniekiem, kas to atbalstīja ar savu parakstu.
Galvenās atziņas, ko ieguvi šajā pasākumā?
Nobela prēmiju laureātiem ir līdzīgs domu gājiens kā startapu (jaunuzņēmumu) veidotājiem: nevajag čīkstēt, bet gan iet un darīt, tad arī būs rezultāts!
Kas pašam ikdienā liek nepadoties, strādājot zinātnē?
Par to īpaši nedomāju, vienkārši eju un daru! Ja dara, tad jau arī izdara. Ja kādreiz nolaižas rokas, tad draugi un tuvinieki mani uzmundrina.
Kas notiek tālāk? Vai pēc pasākuma ir plānotas vēl kādas kopīgas aktivitātes?
Kopā ar komandas biedriem turpinām strādāt pie Sciatona idejas, attīstīt to tālāk. Uzturu saziņu ar jaunajiem paziņām no visas pasaules. Šodien saņēmu saldumus no Irānas, drīzumā būs arī no Īrijas. No Latvijas, savukārt, nosūtīju kvasu, sukādes un šprotes. Ir plānots organizēt arī pēcpasākuma reģionālas tikšanās šaurākā lokā.
Visi Nobela laureātu sanāksmju dalībnieki tiek iekļauti tādā kā slēgtā grupā, kur var savstarpēji komunicēt. Tas var palīdzēt nākotnē sazināties vai uzrunāt kādu kolēģi kopīgai sadarbībai vai dalībai projektā.
Ko Tu ieteiktu citiem jaunajiem zinātniekiem, kuri vēlētos pieteikties uz šo pasākumu nākošgad?
Tā kā pieteikumā ir jānorāda visi apbalvojumi, publikācijas un dalība konferencēs, tad iesaku jau laicīgi pieteikties dažādām stipendijām, jo iegūta stipendija arī ir apbalvojums. Katra paveiktā lieta ir būtiska. Kā arī, apmeklējot šāda tipa pasākumus, neaizmirstiet paņemiet līdzi suvenīrus no Latvijas.
Nobela prēmijas laureātu sanāksmes tiek rīkotas kopš 1951. gada, lai veicinātu pieredzes apmaiņu un sadarbību starp dažādu paaudžu, kultūru un disciplīnu zinātniekiem.
