Laikraksta "Zinātnes Vēstnesis" jūlija numurā publicēts mūsu pētnieces Līgas Grīnbergas viedokļraksts par situāciju ar studentiem – nākamajiem zinātniekiem, inženieriem un inovatoriem. Latvijā ir vērojams kritums to studentu skaitā, kas izvēlas studēt tieši fiziku. Jau labu laiku šī tendence ir raisījusi bažas par nākotnes perspektīvām zinātnes un tehnoloģiju jomā valstī. Īpaši uzņēmēji, kuriem nepieciešams vieds darbaspēks, jau sen signalizē par šo problēmu, norādot, ka trūkst ne tikai fiziķu, bet arī inženieru un materiālzinātnieku.
Izpratne par STEM nozīmību Latvijā ir, tomēr trūkst skolotāju un bieži tiek uzskatīts, ka par skolēna zināšanām un prasmēm atbildīgi ir vecāki. Ja agrāk fizika tika mācīta kā neatkarīgs priekšmets ar stingri noteiktiem teorētiskiem un praktiskiem elementiem, tad šobrīd tā bieži tiek integrēta citās programmās, piemēram, materiālzinātnē, biofizikā, nanotehnoloģijās vai inženierzinātnēs.
Tomēr priecē “Iespējamās misijas” aktivitātes, sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti, IZM un “Enefit”, RTU nodibinājusi ļoti sekmīgu un reitingu augšgalā esošu spinofu – RTU Inženierzinātņu vidusskolu. LU organizē Jauno Fiziķu skolas nodarbības, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts - Saules Kausu, zinātniskās institūcijas piedalās Zinātnieku nakts pasākumos, Fizikas festivālā un citos zinātni popularizējošos pasākumos. Ir skolēnu zinātniskās konferences, “Elektrum” Fiz-Mix, kā arī citi pasākumi un centieni.
Lai vispār notiktu noteikta virziena pētniecība, ir jāspēj potenciālo studentus ieinteresēt, lai būtu ko piedāvāt, jo zinātnieku ir maz, un it īpaši fizikā jauniešu trūkst. Līga cer, ka ilggadējais ieguldījums STEM popularizēšanā, uzņēmumu mērķtiecība un Latvijas valdības un lēmumpieņēmēju saprašana un izpratne, ir radījuši auglīgu zemi, kurā dīgt jaunajiem zinātnes talantiem.
