9. maijā Izglītības un zinātnes ministrijā aizvadīta apaļā galda diskusija “Kā mazināt Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju plaisu ES dalībvalstu vidū?”, debatējot par Latvijas pozīciju ES jaunās Ietvarprogrammas izveidē. Kopš 1999. gada ES Pētniecības un inovāciju ietvarprogrammā “Apvārsnis” ir finansēti 1278 pētniecības projekti un piesaistīts finansējums tādās jomās kā veselība, ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība, enerģētika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, kosmoss, transports, klimata politika un biotehnoloģijas.
Kaut Latvija jau sen pilnībā apzinājusies ieguldījumu lomu zinātnē un inovācijās un ar Zinātniskās darbības likumu jau 2005. gadā noteikts, ka katru gadu jāpaaugstina valsts piešķirtais finansējums, līdz tas sasniedz vismaz 1% no IKP, mērķis tikpat tālu. Bet vajadzēja būt sasniegtam jau 2011. gadā. Tā vietā 2021. gadā bija tikpat, cik likuma pieņemšanas brīdī. No 2022. gada budžeta pētniecībā tika ieguldīti 0,75% no IKP.
Latvija no Eiropas Savienības vidējā snieguma ieguldījumos zinātnē un inovācijās atpaliek pat trīs reizes (0,75% IKP Latvijā pret vidēji 2,25% IKP ES) – tas attiecas gan uz valsts, gan privāto sektoru.
Eiropas inovāciju pārskatā redzamas jomas, kurās Latvija dramatiski atpaliek: valsts atbalsts biznesa pētniecībai un inovācijai (6,8% no ES līmeņa), privātsektora ieguldījumi pētniecībā un izstrādē (12,5%), doktorantu skaits (25,8%). Apzinoties ekonomisko nepieciešamību, uzņēmēji arvien iegulda vairāk. 2022. gadā pirmoreiz uzņēmumu ieguldījumi pētniecībā un attīstībā pārsniedza valsts budžeta investīcijas. 109 miljonus eiro ieguldīja uzņēmumi, kamēr valsts – 93 miljonus.
Trūkstošo finansējumu Latvijas pētnieki un zinātnieki var saņemt no ES fondiem. Latvijas organizācijas programmā” Apvārsnis” piedalījušās 955 pieteikumos, no kuriem ES finansējusi 208 projektus ar Latvijas organizāciju dalību jeb 21,78%, kas nozīmē, ka tikai katrs piektais projekts saņem finansējumu. Pie veiksmes stāstiem kā piemērs minams Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta projekts “Smart Windows for Zero Energy Building (SWEB)”, kurš saņēmis ES finansējumu 2,5 miljonu eiro apjomā, lai izstrādātu viedos logus pasīvajām ēkām.
