Ar ūdeņradi saistītu materiālu pētniecība LU CFI risinās kopš PFPL laikiem 1960-1970ajos gados, bet nosaukums laboratorijai, kas ietver „ūdeņradi”, ir kopš 2005. gada.
Pirmie pētījumi saistīti ar ūdeņraža uzkrāšanu cietos materiālos (hidrīdus veidojošos metālos, kompozītos) gan no gāzes vides, gan elektrolītiem. Tika izvirzīta hipotēze, ka metālhidrīdu-dielektrisku oksīdu kompozītā spillover efekta dēļ iespējams saistīt vairāk ūdeņradi kā katrā materiālā atsevišķi. Negaidīts rezultāts tika novērots XRD ainā – LaNi5 absorbē vairāk ūdeņradi kristālrežģī, ja ir kopā ar samaltu stiklu, ko skaidrojām ar robežvirsmas LaNi5/SiO2 katalītisko ietekmi. Tagad pētījumi paplašinājušies un aptver arī ūdeņraža iegūšanu (elektrolīze, citāda veida ūdens sadalīšana, biomasas fermentācija, biomasas pirolīze). Ūdens elektrolīzes pētījumos parādīts, ka, izmantojot īsus impulsus līdzsprieguma vietā, iespējams atdalīt lādiņa pārnesi elektrolītā no rekombinācijas reakcijas uz elektroda virsmas, tādējādi palielinot elektrolīzes reakcijas efektivitāti. Pētām arī ūdeņraža izmantošanu degšūnās, tiešā dedzināšanā apkures katlos un iekšdedzes dzinējos. Laboratorijā sintezētas un pētītas jauktās vadītspējas (jonu un elektronu) membrānas, kombinējot poliēterēterketonu ar polianilīnu. Membrānu, kurai virsmas vadītspēja ir elektroniska/joniska, bet tilpuma vadītspēja – tikai joniska, iespējams izmantot kā MEA (membrānas-elektroda sistēma) degšūnās. Laboratorijas darbā studentiem pie mums šobrīd jātestē metanola degvielas šūnas jaudas atdeve, kā arī pašiem jāveido spirta degvielas šūna.
Jānis Kleperis, Ilze Dimanta
Aktivitātes COST programmas akcijā MP 1004 „Hibrīdās enerģijas uzkrājēju ierīces mobilam un stacionāram pielietojumam” (Hybrid Energy Storage Devices and Systems for Mobile and Stacionary Applications, 2011-2015) iepriekšējā (2011.) gadā. Akcijas pirmās mācību-prakses skolas (COST MP 1004 Training School, 7‐9 March, 2012) iespaidi.
 „Ūdeņraža enerģētikas materiālu laboratorija – darbība un attīstības vīzija”
){kind=link}