Intervijā skarti jautājumi par zinātnes un augstākās izglītības mūžīgajām naudas problēmām un visu līdzšinējo valdību nevērīgo attieksmi pret zinātni, par investīcijām inovācijās, kuru pietrūkst, par Eiropas “zaļā kursa” absurdajiem aspektiem un citām aktuālām tēmām.
Sākot ar pirmo nacionālās attīstības plānu un beidzot ar tagadējo, ko paredzēts izpildīt 2027. gadā, ir solīts, ka zinātnei tiks atvēlēti 1,5% no IKP, taču līdz tam bija tālu un tikpat tālu ir pašlaik. Valsts ieguldījuma apjoms zinātnē ir mazliet pieaudzis. Liela problēma ir tā, ka privātie uzņēmumi ļoti maz iegulda zinātnē un izglītībā, un paši arī cieš, jo nav inovāciju.
Katru gadu LZA apbalvo zinātniekus no dažādiem pētniecības virzieniem, atlasot divus līdz trīs atkarībā no tā, kāds ir bijis viņu sniegums konkrētajā gadā. No tiem darbiem, kas tika apbalvoti, LZA prezidents īpaši izceļ mūsu institūta vadošā pētnieka Jevgenija Kotomina pētnieku grupas darbu par principiem, kā radīt ūdeņradi, izmantojot saules gaismu. Tas ir inovatīvs risinājums. Lai no idejas nonāktu līdz praktiskai rīcībai, ir nepieciešams investēt inovācijās.
