Eiropas atšķelto neitronu avots (The European Spallation Source – ESS) būs jaudīgākais no līdz šim plānotajiem trešās paaudzes neitronu avotiem. Neitronu radīšanai ESS izmantos 1.334 GeV protonu kūli, kas tiks raidīti smagā metāla mērķī ar 2 mS gariem impulsiem un 16.67 Hz frekvenci, tā vidējā jauda ir 5 MW.
ESS radīto neitronu izmantošana 22 specializētos instrumentos ļaus precīzi noteikt atomu konfigurācijas un starp tiem darbojošos spēkus visos apkārt esošajos materiālos un vielās. Līdz ar to pētījumi tiks veikti no materiālu zinātnes līdz mīkstiem materiāliem, no zemes zinātnēm līdz elementārdaļiņu fizikai, no ķīmijas līdz inženierzinātnēm, no cietvielu fizikas līdz bioloģijai un medicīnai. Neitrona avotu plānots sākt ekspluatēt 2019.gadā.
Patlaban Latvijas dalība ESS projektā vairāk orientēta uz protonu mērķa konstrukcijas precizēšanu, kā, piemēram, materiāla izvēli (šķidro metālu mērķis – dzīvsudrabs, PbBi vai PbAu eitektika vai rotējošs cietais mērķis); mērķa ģeometrijas un šķidrā metāla plūsmas optimizācija, lai nodrošinātu izdalītās 2.8 MW siltuma jaudas pārnesi; šķidrā metāla kontūru konstruktīvie risinājumi (elektromagnētiskie sūkņi siltummaiņi, spiediena un plūsmas mērītāji hēlija inžektori u.c.) paaugstinātas radiācijas apstākļos, taču projektam attīstoties dalībai jāpaplašinās instrumentu un lietotāju virzienā.
 "Latvijas dalība Eiropas atšķelto neitronu avota (The European Spallation Source – ESS) projekta attīstībā"){kind=link}