Visu laiku lielākais Latvijas Universitātes (LU) mecenāts ir Kristaps Morbergs. Dižmecenāta K. Morberga (1844 - 1928) dzimtā puse ir Zemgale, lauku mājas „Lielstrikaiši” Bukaišu pagasta Tērvetes novadā. Mecenāta stipendija ir sniegusi atbalstu vairākiem simtiem studentu, tas ir ļoti vērtīgi, jo studenti var sasniegt daudz vairāk, nekā tas būtu bijis iespējams bez šī finansiālā atbalsta. Arī bijušie LU fonda stipendiāti – Anatolijs Šarakovskis (tagad – mūsu institūta Spektroskopijas laboratorijas vadītājs) un Ramona Rupeika-Apoga – ir pateicīgi K. Morberga stipendijas atbalstam studiju gados.

Anatolijs ir piedalījies LU rīkotajā stipendiju konkursā 2004./2005. gadā, studējot Fizikas Maģistrantūras programmā. Stipendiāts bija jau 5 gadus nostrādājis Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā, tomēr nācās strādāt arī ārpus institūta. Tā brīža finansiālie apstākļi institūtā nebija tie spožākie: laboratorijai pieejamais finansējums nebija pietiekošs, lai varētu maksāt pilnas slodzes algas visai zinātniskajai grupai, tāpēc iegūtā stipendija bija ārkārtīgi nepieciešama, lai varētu turpināt studijas, pētniecisko darbību un paēst. Šobrīd, atminoties tos laikus, Anatolijs domā, vai bez šīs stipendijas viņš būtu varējis pabeigt studijas, palikt zinātnē, iegūt doktora grādu un tagad strādāt fakultātē un pasniegt fiziku jauniešiem, kas to studē Universitātē? Iespējams, ka nē.

"Tāpēc esmu ļoti pateicīgs Latvijas Universitātes fondam par Kristapa Morberga stipendiju, kas ļāva atmest papilddarbus, koncentrēties studijām un pētniecībai, kā rezultātā maģistrantūras studijas tikai pabeigtas, turklāt ar izcilību. Esmu gandarīts, ka tiku izturējis šo sarežģīto periodu un šobrīd varu izglītot, motivēt un atbalstīt fiziku studējošos jauniešus." stāsta bijušais stipendiāts.

Ramonas un citu Morberga stipendiātu stāsti atrodami šeit

Dalīties