Lai gan šobrīd savu uzvaras gājienu pasaulē ir uzsākuši elektroauto, joprojām tiek runāts un cerēts arī uz ūdeņradi, ar kura uzpildi automašīnas varētu veikt krietni lielākus attālumus nekā elektromobiļi. Tomēr ūdeņraža industriāla ražošana joprojām ir sarežģīts un dārgs process.
Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) atklāti jauni risinājumi, kas nākotnē varētu ūdeņraža ieguves procesu padarīt lētāku un vienkāršāku. “Perovskītu nanodaliņu datormodelēšana efektīvai ūdeņraža ražošanai” – tā sauc apjomīgu pētījumu, kas veikts LU CFI un kura autori ir Pašorganizēto sistēmu kinētikas laboratorijas un Cietvielu elektronisko struktūru datormodelēšanas laboratorijas pētnieku grupa – LZA akadēmiķis Jevgēņijs Kotomins, Dr.rer.nat. Jurijs Mastrikovs, Dr.phys. Leonīds Rusevičs, Maksims Sokolovs, Dr.rer.nat. Guntars Zvejnieks. Pētījums atzīts par vienu no 2023. gada nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē.
Risinājums ir rasts, apvienojot kvantu ķīmijas modernās metodes un cietvielu fizikas teoriju ar superdatoru sniegtajām iespējām. Starptautiskās sadarbības rezultātā ir prognozēti, modelēti un izstrādāti jauni efektīvi nanomateriāli, kuriem ir liels industriālais potenciāls ūdeņraža ražošanā.
Jāatzīmē, ka LU CFI ūdeņraža enerģētikas tehnoloģiju pētījumi notiek jau kopš institūta pirmsākumiem, bet 2005. gadā tika izveidota īpaša Ūdeņraža enerģētikas materiālu laboratorija Dr.phys. Jāņa Klepera – zinātnieka, kurš savu akadēmisko un pētniecisko darbību ir veltījis ūdeņraža iegūšanas un uzkrāšanas tehnoloģiju pētījumiem – vadībā. 2024. gadā J. Klepera agrāk vadītā laboratorija pārdēvēta par Enerģijas materiālu laboratoriju, un to patreiz vada Dr.phys. Gints Kučinskis.
