Džozefs Listers, britu ķirurģijas pionieris, 19. gadsimta 60. gados nāca klajā ar revolucionārām idejām par sterilitātes noteicošo lomu slimību izraisošo mikroorganismu apkarošanā. Ar šo ideju un pamatprincipu izplatīšanos sākās un līdz pat šim brīdim turpinās zinātnisko risinājumu meklēšana cīņā pret patogēniem mikroorganismiem. Šajā cīņā iesaistījušies arī Latvijas Universitātes Cietvielu Fizikas institūta (LU CFI) zinātnieki, pētot un patentējot pārklājumus, kas palīdzētu apkarot baktērijas un vīrusus uz virsmām.
Viens no papildu risinājumiem cīņā ar mikrobioloģisko piesārņojumu ir antimikrobiālie pārklājumi. Šādu pārklājumu iespējams uzklāt uz aizsargbrillēm, dažāda pielietojuma polietilēna plēvēm, piemēram, sensoru ekrānos, aizsargstikliem un uz citām virsmām. Pārklājuma uzklāšanai tiek izmantota magnetronās izputināšanas tehnoloģija. Tās pamatā ir pārklājamās virsmas ievietošana vakuuma apstākļos kopā ar uzklāšanai nepieciešamo izejmateriālu, kurš savukārt tiek bombardēts ar inertas gāzes joniem. Izejmateriāla atomi tiek izsisti un nosēžas uz pārklājamās virsmas, veidojot pārklājumu. Izmantojot šī veida tehnoloģiju, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta Plāno kārtiņu laboratorijā ERAF projekta (Nr.1.1.1.1/21/A/050) "Liela laukuma daudzfunkcionālu antibakteriālu un antivirālu nano-pārklājumu uzklāšanas tehnoloģijas" ietvaros tika izstrādāti vairāku veidu antimikrobiālie pārklājumi. Viens no tiem ir vara metāla un volframa oksīda kombinētais pārklājums, kurš ir tikpat antimikrobiāli efektīvs kā tīrs varš, bet tam piemīt gan perspektīvākas optiskās īpašības, gan uzlabota mehāniskā un ķīmiskā izturība.
