Par jautājumiem, kādi pētījumi un nozīmīgas viedo materiālu, fotonikas un sabiedrības veselības inovācijas top ar valsts atbalstu, kāda būs to loma ekonomiskajā izaugsmē, ko industrija sagaida no zinātnes un kāds valsts atbalsts ir nepieciešams, lai zinātniskās inovācijas nonāktu tirgū, 8. novembrī konferencē "Inovāciju fonds – nozaru pētījumu programma: viedie materiāli, fotonika un biomedicīna" diskutēs politikas veidotāji, zinātnieki un vairāku nozaru industriju vadošie eksperti.

Konference "Inovāciju fonds – nozaru pētījumu programma: viedie materiāli, fotonika un biomedicīna" norisināsies Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Dabas mājā, Jelgavas ielā 1, sākums plkst. 9.00, ierašanās no plkst. 8.30.

Konferences mērķis ir rosināt diskusiju par inovāciju attīstību, izmantojot Valsts pētījumu programmas (VPP) finansējumu apvienojumā ar citiem atbalsta mehānismiem, kā arī iepazīstināt ar Ekonomikas ministrijas izveidotā Inovāciju fonda nozaru pētniecības programmas VPP Inovāciju fonda projektiem "Viedo materiālu, fotonikas, tehnoloģiju un inženierijas ekosistēma" (MOTE) un "Valsts pētījumu programmas projekts biomedicīnā, medicīnas tehnoloģijās un farmācijā" (BioMedPharm), ko īsteno Latvijas vadošās universitātes un pētniecības institūti.

LU CFI, RTU, LU, Elektronikas un datorzinātņu institūts, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija projektā MOTE apvienojas klasterī, lai, izmantojot partneru kompetences un zinātniskās iestrādnes, īstenotu starpnozaru pētījumus, kas varētu kļūt par pamatu gan starptautiski konkurētspējīgu tehnoloģiju, produktu un pakalpojumu, gan jaunu tautsaimniecības nozaru attīstībai Latvijā.

"Es redzu nākotnes perspektīvas tieši starpnozaru projektos, kuros sadarbojas zinātniskie institūti un universitātes, veidojot kopīgas grupas. Šie inovāciju fonda projekti nostiprina mūsu spējas sadarboties un stiprina esošās ekosistēmas. Manuprāt vajadzētu veidot spēcīgus un specializētus atvērtas zinātnes piekļuves centrus, kas būtu pieejami gan zinātnei, gan industrijai, jo Latvija nav tik liela, lai mēs varētu dublēt kompetences un infrastruktūru. Šobrīd Latvijā attīstītas tieši fotonikas, viedo materiālu, inženiersistēmu, kā arī biomedicīnas un biotehnoloģiju ekosistēmas. Šīm ekosistēmām sadarbojoties, Latviju varētu veidot kā spēcīgu zinātnes un inovāciju centru," pauž LU CFI direktors Andris Anspoks.

Vairāk informācijas

Dalīties