Ekonomiskās transformācijas laikmetā inženierzinātnes kļūst arvien pieprasītākas darba tirgū, tās ir inovatīvas, globālas un paver plašas izaugsmes iespējas starptautiskā līmenī. To apzinās aizvien lielāka Latvijas sabiedrības daļa. Tomēr izvēloties nākotnes profesiju un studijas, kas ļaus to sasniegt, izvēle joprojām tiek izdarīta par labu sociālajām zinībām, komerczinībām un tiesībām. Nepietiekamais augstākā līmeņa inženierzinātņu, dabaszinātņu un tehnoloģiju absolventu skaits ilgtermiņā rada riskus straujai Latvijas attīstībai zināšanu ekonomikas virzienā un izkļūšanai no «vidēju ienākumu slazda».
Jau pavisam drīz sāksies jaunais studiju gads. Studijas sāks topošie inženieri, pedagogi, ārsti, biologi, juristi, vēsturnieki, gleznotāji, IKT speciālisti, mārketinga vadītāji utt. Latvijas izaugsmei katrs jaunais speciālists ir vērtība, tomēr, sekojot darba tirgus nākotnes prognozēm, ir skaidrs, ka bez augsti izglītotiem STEM jomas speciālistiem tautsaimniecības un sabiedrības attīstība nebūs iespējama.
Jau šobrīd Latvijā trūkst augstākās kvalifikācijas IT, inženierzinātņu un dabaszinātņu speciālistu. Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes liecina, ka līdz 2030. gadam iztrūkums pēc augstākās kvalifikācijas speciālistiem STEM virzienos var sasniegt deviņus tūkstošus, bet darbaspēka pārpalikums ar augstāko izglītību sociālo, humanitāro un komerczinību jomā varētu sasniegt pat vairāk nekā 26 tūkstošus.
