Ievērojot Eiropas Mikroshēmu aktā nosprausto mērķi divkāršot globālo pusvadītāju tirgus daļu līdz 20%, Eiropā tuvākajos gados ļoti strauji attīstīsies čipu ražošana.
Izmantojot dalībvalstu individuālu un Eiropas Savienības atbalstu, piesaistītas miljardos eiro mērāmas investīcijas jaunu rūpnīcu izveidei Eiropā. Tā Intel paziņoja, ka tiks ieguldīti 4,6 miljardi EUR jaunas mikroshēmu montāžas rūpnīcas izveidē Polijā. Bez šī projekta Intel plāno Eiropā investēt vēl 11,4 miljardus EUR čipu ražošanas attīstībai Īrijā, Itālijā, Spānijā un Francijā. Gada sākumā arī ASV korporācija Wolfspeed informēja par plāniem celt mikroelektronikas rūpnīcu Vācijā.
Līdz ar pusvadītāju ražošanas jaudu palielināšanos Eiropas Mikroshēmu akts paredz arī atbalstu pētniecības un izglītības kapacitātes attīstībai, Eiropas spēju stiprināšanai progresīvu mikroshēmu projektēšanas, ražošanas un iepakošanas risinājumu izstrādei un ieviešanai, prasmju un zināšanu trūkuma novēršanai un jaunu talantu piesaistīšanai, kā arī padziļinātas izpratnes veidošanai par globālajām pusvadītāju piegādes ķēdēm.
Arī Latvijai mērķtiecīgi ir jāizmanto ES nospraustā kursa radītās iespējas un jāiekļaujas Eiropas mikroelektronikas vērtību ķēdē, veidojot savas kompetences nišas un attīstot inovāciju, pētniecības un attīstības (I&R&D) kapacitāti. Plānošanas dokumentos šīs iespējas ir apzinātas. RIS3 jomas “Fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas” ekosistēmas stratēģijas 2023.gada rīcības plāns paredz nepieciešamo ekspertu piesaisti jauna studiju virziena izveidei Rīgas Tehniskajā universitātē pusvadītāju tehnoloģiju jomā.
