No 27. līdz 29. jūnijam Rīgā norisinājās V Pasaules latviešu zinātnieku kongress “Zinātne Latvijai”, kas kopā pulcēja vairāk nekā 1300 dalībniekus gan klātienē, gan attālināti. Šogad kongresam bija izvirzītas trīs galvenās tēmas – digitālā transformācija, zaļā pārveide un zinātnes ietekme, lai uzsvērtu zinātnes pievienoto vērtību sociāli, tehnoloģiski, ekonomiski un kultūras ziņā bagātinošā veidā, veicinot gudras, veselīgas, atvērtas, tehnoloģiski attīstītas, sociāli iekļaujošas un valstiski atbildīgas sabiedrības veidošanos. Kongresā aktīvi piedalījās arī mūsu institūta pārstāvji.
Kongresa sākumā mūsu institūts uzņēma viesus un ļāva tiem tuvāk ieskatīties institūta ikdienā. Apmeklētāju vidū bija gan zinātnieki, gan industrijas pārstāvji, gan arī citi interesenti. Ekskursantus ar institūtu iepazīstināja tā direktors Andris Anspoks. Ciemiņiem bija iespēja apmeklēt vairākas laboratorijas – Mikroskopijas laboratoriju, Mikro un nano ierīču laboratoriju, Spektroskopijas laboratoriju un Enerģijas iegūšanas un uzkrāšanas materiālu laboratoriju.
Kongresa diskusijā par ilgtspējīgas energoapgādes izveidi Latvijā, apspriežot tādus ilgtspējīgas enerģijas avotus kā ūdeņradis, kodolenerģija un saules enerģija, piedalījās mūsu institūta direktora vietnieks zinātnes jomā Andris Šternbergs.
Savukārt paneļdiskusijā Industrija 5.0 zinātnieki un citi nozares eksperti dalījās ar atziņām par to, kādas tehnoloģijas noteiks jaunās industriālās paradigmas attīstību, un par jauno tehnoloģiju izaicinājumiem. Mūsu institūta direktors Andris Anspoks īpaši uzsvēra sadarbības nozīmi – gan starp zinātni un industriju, gan starp cilvēku un tehnoloģijām
Zinātnes kongresa ietvaros notika “Science Slam” jeb visiem saprotamu zinātnes pētījumu prezentāciju konkurss, kurā piedalījās astoņi doktoranti un zinātniskā grāda pretendenti. Starp četriem konkursa uzvarētājiem bija mūsu institūta Spektroskopijas laboratorijas zinātniskais asistents Rihards Ruska.
Paralēli sesijām Latvijas zinātnieki demonstrēja arī izgudrojumus, kas saistīti ar digitalizāciju. Viens no šādiem pētījumu rezultātiem ir Optiskais temperatūras mērītājs – mūsu institūta zinātnieku izgudrojums precīziem temperatūras mērījumiem augstā elektromagnētiskajā laukā. Fizikas doktors Andris Fedotovs skaidroja, ka augsta elektromagnētiskā lauka ietekmē var tikt nojaukti temperatūras mērījumi, kas nav pieļaujams dažādās jomās, piemēram, medicīnā.
Tāpat visa kongresa laikā tika prezentēti gandrīz 200 stenda referāti, starp kuriem par tēmu “Zinātnes ietekme” mūsu institūta EXAFS spektroskopijas laboratorijas vadītājs Aleksejs Kuzmins prezentēja referātu “Non-contact nanothermometry based on X-ray absorption spectra”.
