Pāreja uz atjaunīgas un zaļas enerģijas izmantošanu un apgādi kļūst arvien aktuālāka, un šajā procesā īpaša loma ir zinātnei un inovatīviem risinājumiem. V Pasaules latviešu zinātnieku kongresa “Zinātne Latvijai” diskusijā par ilgtspējīgas energoapgādes izveidi Latvijā eksperti dalījās gan ar zaļās pārejas radītajām iespējām, gan ar viedokli par to, ar kādiem izaicinājumiem jāsaskaras zinātniekiem ceļā uz šo mērķi.
Diskusiju ievadīja Alborgas Universitātes profesora Henrika Lunda (Henrik Lund) stāstījums par Dānijas pieredzi pārejā uz zaļo enerģētiku. RTU profesore Andra Blumberga izcēla enerģijas patēriņa samazināšanas aktualitāti un uzsvēra sabiedrības iesaistes vērtību – zinātniekiem jāpalīdz rast risinājumus politikas veidotājiem un vienlaikus jāpilnveido cilvēku izpratne par savu atbildību enerģijas resursu saglabāšanā. Savukārt pētniece Inese Zepa atzīmēja sociālo zinātņu lomu zaļās pārveides procesā, sevišķi ilgtspējīgas politikas un paradumu maiņas veicināšanā.
Diskusijā tika apspriesti dažādi ilgtspējīgas enerģijas avoti, tostarp ūdeņradis, kodolenerģija un saules enerģija. Pētnieki Andris Šternbergs un Elīna Pajuste atgādināja par kodolenerģijas priekšrocību – pieejamību visur neatkarīgi no laika un vietas –, savukārt Pauls Stradiņš uzsvēra, ka saules enerģijas pielietojums pēdējos gados ir būtiski palielinājies un ka galvenais izaicinājums saules enerģijas attīstībai ir efektivitātes un ilgtspējas vairošana, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas.
