Kādi finanšu un ekonomikas problēmu plosīti jautājumi zinātniekam jārisina, lai viņš spētu Latvijā noturēties, palikt savā profesijā un nepamest zinātni? Atbildes uz šiem jautājumiem meklēja nozares eksperti diskusijā sarunu festivālā "Lampa", kas 9.-10. jūnijā notika Cēsīs.
Latvijā nodarbinātā zinātniskā personāla ienākumi ir divas reizes mazāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), – mērot pilna laika slodzes procentos pret kopējo tautsaimniecību, Latvijas rādītājs ir 0,86%, kamēr Eiropas Savienībā – 1,6%, festivālā "Lampa" ar statistikas datiem iepazīstināja Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.
Šajā rādītājā Latvija atpaliek arī no lietuviešiem un igauņiem. "Ja valsts sektorā mēs esam samērā līdzīgi, arī augstākās izglītības sektorā tas procents ir līdzīgs, atšķirība meklējama uzņēmējdarbības sektorā, – tur galvenokārt pastāv plaisa," vērtēja Hermanis.
Daudzi jaunie zinātnieki strādā uz izdegšanas robežas, un šī pārslodze var dārgi maksāt, atzīmēja Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes locekle, Latvijas Universitātes Optometrijas un redzes zinātnes pētniece Tatjana Pladere.
