2023. gada 12. maijā plkst. 15.00 Latvijas Universitātes (LU) Fizikas un astronomijas zinātnes nozares specializētās promocijas padomes atklātā sēdē klātienē LU Cietvielu fizikas institūta (Ķengaraga iela 8) konferenču zālē LU CFI Spektroskopijas laboratorijas pētniece Guna Doķe aizstāvēja promocijas darbu zinātnes doktora grāda (Ph.D.) iegūšanai dabaszinātnēs.
Darba zinātniskais vadītājs: Dr. phys. Anatolijs Šarakovskis, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks.
Darba recenzenti:
- Dr. habil. phys. Linards Skuja (Latvijas Universitāte)
- Dr. phys. Pāvels Onufrijevs (Rīgas Tehniskā universitāte)
- Dr. Marco Kirm (Tartu universitāte, Igaunija)
Promocijas darba anotācija:
Ilgstoša pēcspīdēšana ir luminiscence, kuras ilgums ir no dažām sekundēm līdz vairākām dienām pēc ierosmes avota izslēgšanas. Lielākajai daļai aprakstīto pēcspīdošo materiālu emisija ir elektromagnētiskā spektra redzamajā daļā, jo sevišķi zaļajā. Lai gan literatūrā ir minēts plašs pielietojuma klāsts materiāliem, kas izstaro sarkanajā un tuvajā infrasarkanajā spektra diapazonā, pētījumu skaits par šādiem materiāliem ir salīdzinoši mazāks. Balstoties uz iepriekšminētajiem apsvērumiem, šis darbs ir veltīts jaunu sarkanā un tuvā infrasarkanā spektra diapazonā emitējošu ilgspīdošu materiālu MgGeO3: Cr3+ un Mg2Si1-xGexO4: Mn (x = 0.0 1.0) sintēzei un analīzei. Papildus tika analizēta iespēja uzlabot jau iepriekš zināma ilgspīdoša materiāla MgGeO3: Mn2+ luminiscences īpašības, veicot sintēzi reducējošā atmosfērā.
Visi minētie materiāli tika sintezēti, izmantojot cietvielu sintēzes metodi, un analizēti, izmantojot tādas metodes kā rentgenstaru difrakcija, optiskā spektroskopija, elektronu paramagnētiskā rezonanse un termiski stimulētā luminiscence. Tika secināts, ka visi trīs materiāli ir daudzsološi pēcspīdētāji, un paraugus ar optimālu aktivatoru koncentrāciju un pamatmateriāla sastāvu var raksturot ar pēcspīdēšanu, kas detektējama vairāk nekā 10 stundas pēc ierosmes avota izslēgšanas.
Šis darbs fokusējas uz lādiņnesēju ķērājcentru īpašībām un to ietekmi uz pēcspīdēšanas procesu. Tika secināts, ka MgGeO3: Mn2+ materiālā pēc apstarošanas ar ultravioleto starojumu parādās diskrēti ķērājcentri, un sintēze reducējošā atmosfērā palielina seklo ķērājcentru, kas ir atbildīgi par pēcspīdēšanu istabas temperatūrā, koncentrāciju. MgGeO3: Cr3+ gadījumā var runāt par ķērājcentru nepārtraukto sadalījumu, savukārt, Mg2Si1-xGexO4: Mn materiālos tika konstatēta abu tipu ķērājcentru klātbūtne. Darbā aplūkotais Mg2Si1-xGexO4: Mn izceļas ar tādu literatūrā reti aplūkotu īpatnību, ka par fotoluminiscenci un ilgspīdošo luminiscenci ir atbildīgi dažādi Mn luminiscences centri.
Apkopojot rezultātus, tika izdarīti secinājumi par ilgstošās pēcspīdēšanas mehānismiem un ķērājcentru īpašībām MgGeO3: Mn2+, MgGeO3: Cr3+ un Mg2Si1-xGexO4: Mn materiālos.
