Šobrīd Latvijā ar kvantu pētniecību un tehnoloģijām strādā 50 līdz 100 cilvēku. Lai strādātu nozarē, neiztikt bez pamata iemaņām datorzinātnē, tāpat būtiskas ir padziļinātas zināšanas tehnoloģiju virzienos, lai akadēmiskais sektors var piedāvāt arī specializāciju kvantu tehnoloģiju izpētē gan studiju kursos, gan pētnieciskajos darbos. Veiksmīgai tehnoloģiju pārnesei no akadēmiskās vides uz nozares pielietojumu, nepieciešamas arī iemaņas projektu pārvaldībā un dizaina domāšanā. Izglītībā ir svarīgs pilns spektrs – sākot ar iniciatīvām un aktivitātēm pirmsskolas, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās līdz akadēmiskajam sektoram. Ir būtiski, lai liela vērība skolās tiek pievērsta eksaktajiem mācību priekšmetiem, piemēram, matemātikai un fizikai.
Mūsu institūta direktors Andris Anspoks norāda, ka Latvijā izglītībā iegulda vairāk nekā vidēji citās Eiropas Savienības valstīs, taču rezultāti esot atšķirīgi nekā, piemēram, tepat kaimiņos Igaunijā un Somijā. Īpaši tas redzams, ja salīdzina spējīgāko skolēnu proporciju Latvijā ar vidējo OECD valstīs un Igaunijā un Somijā. Te mēs būtiski atpaliekam, lai gan vidējais līmenis izskatās pieņemami. Tā ir valstiska problēma, kur viens no faktoriem ir arī skolotāju vecumstruktūra, kas ietekmē arī viņu kompetences, kā arī sadrumstalots skolu tīkls. Tāpat uztrauc mazais studentu skaits, īpaši fizikas, ķīmijas un materiālzinātņu jomā. Ja tagad neinvestēsim zinātnē, pēc 10 gadiem nebūs jaunu tehnoloģiju un mēs būsim banānu republika. Ja gribam palikt uz zinātnes un tehnoloģiju viļņa, mēs nedrīkstam izkrist no aprites. Bez zinātnes Latvijai nav nākotnes.
