Žurnālā var lasīt par šādām tēmām :
- Kvantu tehnoloģiju joma ir ļoti perspektīvs virziens investīcijām. Intervija ar Latvijas Universitātes profesoru Vjačeslavu Kaščejevu. Latvijas vadošie zinātnieki un mācībspēki no Latvijas Universitātes (LU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), LU Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) un LU Matemātikas un informātikas institūta (LU MII), kas darbojas kvantu tehnoloģiju jomā, ir izveidojuši Latvijas kvantu iniciatīvu – apvienību, kura palīdzēs pārraudzīt un koordinēt ar kvantu tehnoloģijām saistītās aktivitātes Latvijā, iesaistīties Eiropas kvantu tehnoloģiju sadarbības tīklos, sekot līdzi Latvijas industrijas vajadzībām un pārstāvēt tās intereses kvantu tehnoloģiju attīstībā.
- Visu līmeņu politiskajai varai ir beidzot jāpaziņo, ka prioritāte ir ekonomiskā izaugsme. Intervija ar LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekānu Gundaru Bērziņu
- “Mūsu jomas īpatnība ir nepieciešamība orientēties dažādās jomās”. Intervija ar LU Astronomijas institūta direktoru Kalvi Salmiņu
- Mums nav ne mazākās sajēgas par to, kā cilvēki sarunājās 20. gadsimta sākumā. Intervija ar LU profesoru, valodnieku un tulkotāju Andreju Veisbergu.
Žurnālā var aplūkot LU Gada balvas laureātus, starp kuriem ir mūsu institūta zinātniece Inga Pudža, kura saņēma balvu par izcilu promocijas darbu.
Žurnālā uzskaitīti arī Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdbalvu ieguvēji, no mūsu institūta Artura Balklava balvu zinātnes popularizēšanā saņēma Virgīnija Vītola, Ludviga un Māra Jansonu balvu fizikā par darbu “Lokālās struktūras ietekme uz vara molibdāta un tā cieto šķīdumu termohromajām īpašībām” saņēma Inga Pudža, bet jauno zinātnieku balvas piešķirtas Viktorijai Pankratovai un Rihardam Ruskam.
Žurnālā atzīmēti arī 2022. gada nozīmīgākie zinātnes sssniegumi: Lietišķās zinātnes jomā mūsu institūta zinātnieki LZA akadēmiķis Juris Purāns, Dr.phys. Ilze Aulika, Dr.phys. Boriss Poļakovs, Dr.phys. Mārtiņš Zubkins un Dr.habil.phys. Smagul Karazhanov (Department for Solar Energy Materials and Technologies, Institute for Energy Technology, Norway) izstrādājuši hromatiskos materiālus viedajiem logiem un nulles enerģijas ēkām.
Kā 2022. gada sasniegums novērtēts arī mūsu institūta un RTU Materiālu un virsmas tehnoloģiju institūta un LU Ķīmijas fakultātes zinātnieku (Dr.phys. Mārtiņš Vanags, Mg.sc.ing. Guntis Kuļikovskis, Mg.chem. Juris Kostjukovs, Mg.sc. Laimons Jēkabsons, LZA korespondētājloceklis Anatolijs Šarakovskis, Dr.phys. Krišjānis Šmits, Mg.phys. Līga Bikše, LZA akadēmiķis Andris Šutka) izstrādātais projekts: inovatīva amfotērā atsaistītā elektrolīze – vienkāršs koncepts, lai šķeltu ūdeni un ražotu H2 ar augstu efektivitāti lētā un drošā veidā.
