1983. gada 21. oktobrī Ģenerālā Svaru un Mēru konference pieņēma gaismas ātruma skaitlisko vērtību - 299 792,458 km/s. 37 gadus vēlāk, mēs atzīmējam Fotonikas dienu, kas, cita starpā, nodrošina mūsu mājās gaismu, viedtālruņos tehnoloģijas un veselības aprūpes iekārtas, kas glābj dzīvības.
Lai gan lielākā daļa cilvēku zina, kas ir lāzeri, optisko šķiedru optika, mobilo tālruņu optiskās komponentes un ka gaisma ir būtiska jaunāko medicīnas instrumentu sastāvdaļa, vārds fotonika joprojām lielā mērā ir neskaidrs, un fotonikas definīcija nav plaši zināma.
Vārds “fotonika” ir atvasināts no grieķu vārda “phos” - gaisma. Savukārt fotonika ir zinātne, kas pēta fotonus – gaismas un citu elektromagnētiskā starojuma veidu pamatvienības. Fotoniskās sistēmas ir iekārtas, kas ļauj ģenerēt, vadīt, detektēt un apstrādāt gaismu. Fotonikas pielietojums ir ļoti plašs – telekomunikācijās, informācijas apstrādē, apgaismojumā, metroloģijā, spektroskopijā, hologrāfijā, medicīnā (ķirurģijā, redzes korekcijā, endoskopijā, veselības uzraudzībā), biofotonikā, militārajās tehnoloģijās, materiālu apstrādē ar lāzera starojumu, mākslas diagnostikā (izmantojot infrasarkano reflektogrāfiju, rentgenstarus, ultravioleto fluorescenci, rentgenstaru fluorescenci), lauksaimniecībā, robotikā un citās jomās.
LU Cietvielu Fizikas Institūtā fotonika ir viens no galvenajiem pētniecības virzieniem, tādēļ tiek pētīti jauni organiskie materiāli gaismas izstarotājiem (emiteriem), lāzeriem un OLED, viļņvadi un infrasarkanā starojuma sensori, caurspīdīgi oksifluorīdu nanokompozītu materiāli optiskām vajadzībām, materiāli fotonikas ierīcēm informācijas un sakaru tehnoloģijās, uz oksīdiem balstītas optoelektronikas ierīces (piemēram, Ga2O3 un grafēns). Institūtā notiek arī scintilatoru materiālu radiācijas bojājumu pētījumi augstas enerģijas fizikas un medicīnas pielietojumiem.
Nākamreiz pieskaroties savam viedtālrunim vai varbūt sazinoties videozvanā ar saviem tuvajiem ziniet, ka tas ir dažādu zinātņu nozaru sadarbības, arī fotonikas, produkts!
