Šajā numurā ir sarunas ne tikai ar Latvijas Universitātes cilvēkiem, kuru profesionālie sasniegumi ir jau vispāratzīti, bet arī ar gados salīdzinoši jauniem speciālistiem, kuri vēlas strādāt viņu izvēlētajos virzienos arī turpmāk, jo viņiem tas ir interesanti.
Rakstā “Laboratorija nekad nav “gatava”, tai vienmēr jāattīstās” Māris Zanders sarunājas ar LU Ķīmiskās fizikas institūta vadošo pētnieci Guntu Ķuzāni. Sarunā tiek skarta kodolenerģijas tēma, Latvijas dalība starptautiskos kodolsintēzes projektos. Gunta atgādina par Salaspils reaktoru, kas bija pamats zināšanu uzkrāšanai, kuras tagad noder arī starptautiskos projektos. Pakāpeniski, sadarbojoties ar mūsu Cietvielu fizikas institūtu ir nonākts līdz EUROfusion Laboratorijai.
