Laikraksta Zinātnes Vēstnesis aprīļa numurā publicētas RSU profesores, Latvijas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesībsardzes Andas Rožukalnes tēzes par zinātnes komunikāciju publiskajā vidē.
Profesore uzskata, ka zinātnes komunikācija ir problemātiska gan kvantitatīvi (informācijas ir maz), gan kvalitatīvi (informācija ir vienveidīga). Žurnālistikā un medijos trūkst resursu kvalitatīvas zinātnes žurnālistikas attīstīšanai. Latvijā vien daži žurnālisti zinātnes atspoguļojumu izvēlējušies kā savu profesionālo specializāciju. Zinātnes rubrikas vai raidījumi ir rets notikums. Lielākā daļa zinātniskās informācijas ir zinātnes komunikācijas daļa, kas medijos tiek ierāmēta atbilstoši mediju formātam, žurnālistu priekšstatiem par zinātnes informācijas piemērotību, izpratnei par zinātni, mediju profesionāļu uztvertajai auditorijai un citiem faktoriem.
Nav skaidras informācijas par zinātnes komunikācijas stratēģiskajiem mērķiem. Profesore saskata egoistisku paškomunikāciju, kuras mērķis ir reklamēt konkrētus projektus un cīnīties par komunikācijā aktīvo grupu pieeju zinātnes resursiem vai uzdevumu atbalstīt esošo zinātnes politiku (tā patiesībā ir valdības vai valsts komunikācija).
Vairāk informācijas par zinātni Latvijas medijos, par zinātnes žurnālistikas funkcijām un zinātnes žurnālistu lomu: https://www.lza.lv/images/Zinatnes-vestnesis/2022/ZV_04_2022.pdf
