Esam pēdējā vietā Eiropas Savienībā pēc studentu skaita dabaszinātņu studiju programmās. Vai tiešām ir tik slikti? Par ko liecina šie skaitļi, kādas sekas tas var radīt nākotnē, stāsta Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) izglītības eksperte Mārīte Seile.
Gada nogalē LETERA sadarbībā ar lielākajām darba devēju asociācijām – Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti un Latvijas Fizikas skolotāju asociāciju – vērsās pie augstākajām amatpersonām ar trīs priekšlikumu aicinājumu, lai nekavējoties meklētu risinājumus fizikas izglītības kvalitātes uzlabošanai skolās.
Tas, ka Latvijas skolēni reti izvēlas kārtot fizikas eksāmenu, kas valstī nav obligāto gala pārbaudījumu sarakstā, un vien pāris procentu no tiem audzēkņiem, kas to izvēlējušies, nokārto to pietiekami labi, liecina, ka ar katru gadu arvien vairāk trūkst šajā jomā studējošo. Darba tirgum trūkst darba roku ar fizikas un citu eksakto zinību priekšmetu zināšanām. Un runa ir par darbiniekiem labi pelnošās, ekonomikas vadošajās nozarēs, kas saistītas ar tehnoloģijām, elektroniku un citām jomām.
ĪSUMĀ:
- Jāstrādā, lai Latvijā inženieru, fiziķu un ķīmiķu būtu vairāk.
- Skolotājam – fizikas skolotājam – ir galvenā nozīme.
- Materiālu komplekts vienai stundai atvieglotu darbu skolotājam.
- Zinātņu pulciņi reti pieejami par pašvaldības līdzekļiem.
