Foto:shutterstock

2019. gadā Eiropas Savienībā bija 6,3 miljoni zinātnieču un inženieru, liecina Eurostat dati. Tas ir 41% no kopējā šajā jomā nodarbināto skaita. Latvijā šis rādītājs ir 53%. Lielākais sieviešu īpatsvars zinātniskajā personālā Latvijā ir medicīnas un veselības zinātnēs – 68%, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas dati. Tam seko humanitārās un mākslas zinātnes (64% sieviešu), sociālās zinātnes (62%) un lauksaimniecības un veterinārās zinātnes (61%). Savukārt nemainīgi lielāks zinātniskā personāla vīriešu īpatsvars ir inženierzinātņu (65%) un dabaszinātņu (54%) nozarēs.

Mūsu institūta Informācijas un komunikācijas daļas vadītāja Dr. Phys. Līga Grīnberga norāda, ka skatoties uz statistikas datiem par sieviešu un vīriešu skaitu zinātnē, Latvija ir gandrīz ideāla valsts. 54% vīriešu dabaszinātnēs, nozīmē 46% sieviešu, kas ir gandrīz puse. Šī attiecība ir tuvāk līdzsvaram nekā medicīnas un veselības zinātnēs, kur sieviešu skaits sasniedz 68%.

Līgas skatījumā vajadzētu veicināt sieviešu motivēšanu un atbalstīšanu ieņemt vadošus amatus un studēt stereotipiski “nesievišķīgas” profesijas, piemēram, fiziku vai programmēšanu. Tāpat vajadzētu motivēt un atbalstīt arī vīriešus, ja viņi izvēlas apgūt stereotipiski “nevīrišķīgas” profesijas, piemēram, literatūrzinātni vai vēlas kļūt par zobārstniecības māsu. Taču Latvijā kopumā vajadzētu atbalstīt un rosināt spējīgu skolēnu prasmju pilnveidošanu, lai vai kādā nozarē tas būtu.

Vairāk informācijas: https://labsoflatvia.com/aktuali/labs-piemers-eiropas-limeni

Dalīties