Un tā – laikraksta “Padomju Jaunatne” 1979. gada 15. aprīļa numurā (1. un 3. lapā), kurš pilnā versijā atrodams Latvijas Nacionālajā digitālajā bibliotēkā (periodika.lv), lasāms, ka, tāpat kā mūsdienās, “universitātes institūts nekādi nav iedomājams bez studentiem. Un viņi šeit sastopami bieži.” Institūtā darbojas jauno zinātnieku padome, kura izveidojusi “Kandidāta minimuma skolu” un organizē lekcijas topošajiem zinātņu kandidātiem. Jauno zinātnieku padomi vada aspirants Linards Skuja, kurš uzskata, ka jaunajiem zinātniekiem vajag kaut vai kaut ko nelielu, bet savu, raksturīgu tikai jaunajiem. Un tā iedibināta tradīcija noskaidrot Institūta labāko jauno zinātnieku. 1979. gadā šo nosaukumu ieguva institūta termoaktivācijas spektroskopijas laboratorijas aspirants Juris Purāns. Tolaik institūtā strādā 100 zinātnieku, no tiem - 3 zinātņu doktori un 31 zinātņu kandidāts. Tā laika direktors, fizikas un matemātikas zinātņu doktors Juris Zaķis definē savu uzdevumu – ne tikai tālāk turpināt un attīstīt cietvielu fizikas tradīcijas republikā, bet arī rūpēties par jauno speciālistu sagatavošanu, viņu kvalifikācijas celšanu.
Savukārt šobrīd institūtā darbojas vairāk nekā 80 studentu un šis skaitlis ar katru gadu aug. CAMART2 projekta vadītājs, fizikas doktors Mārtiņš Rutkis stāsta, ka pārsvarā studenti atnāk uz institūtu, lai izstrādātu savus bakalaura darbus, savus maģistra darbus un ļoti bieži arī doktora darbus, un pēc tam paliek šeit strādāt. “Lekcijas topošajiem zinātņu kandidātiem” jeb doktorantiem notiek arī mūsdienās. Katru trešdienu klātienē vai tiešsaistē jaunajiem zinātniekiem ir iespēja apmeklēt doktorantūras skolu „Funkcionāli materiāli un nanotehnoloģijas”. Šajos semināros uzstājas gan industrijas pārstāvji, gan vietējie un ārvalstu zinātnieki, kā arī paši studenti stāsta par aktuālajiem tematiem funkcionālo materiālu un nanotehnoloģiju jomā pašu pētījumos, Latvijā un pasaulē.
Institūta direktors, fizikas zinātņu doktors Andris Anspoks: “Mūsu institūts ir slavens ar to, ka mums ir daudz jauniešu un jaunieši lielā mērā nosaka arī mūsu dzīves ritmu, jo viņi ir tā dinamiskā sadaļa.”
Degsme virza progresu!
