Lai iegūtu starptautiski salīdzināmu informāciju par Latvijas zinātņu doktoru karjeras tālāko attīstību, mobilitāti un zinātnisko darbību, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi ir veikusi apsekojumu “Zinātņu doktoru tālākā karjera”. Apkopotie dati liecina –, kopš iepriekšējās desmitgades sākuma, kad doktora grādu ieguvušo personu skaits gadā Latvijā pārsniedza 300, tagad tas ir samazinājies līdz 136.
LV portāls jau iepriekš rakstīja, ka doktora grāda ieguvēju skaits Latvijā ir 2—2,5 reizes mazāks, nekā nepieciešams pētnieku ataudzei, kas ir viens no zinātnes politikas galvenajiem uzdevumiem. Turklāt vislielākais doktoru skaits ir vecuma grupā virs 70 gadiem, no kuriem daudzi zinātnē vairs nav aktīvi.
Latvijā 2019. gadā bija 7765 zinātņu doktori, kas veido 0,4% no kopējā iedzīvotāju skaita valstī 25—64 gadu vecumā. Salīdzinoši Igaunijā tie ir 0,7%, Somijā – 1,2%, Dānijā – 1,4%, Slovēnijā – 3,8%. Eiropas Savienības vidējais rādītājs 23 dalībvalstu vidū ir 1,1%.
