Kodolsintēze šobrīd ir viens no karstākajiem pētniecības laukiem fizikā – gan tādā nozīmē, ka aizvien aktīvāk šo nākotnē tik daudzsološo enerģijas ieguves metodi pēta arī privātais sektors, gan pavisam burtiskā nozīmē šī ir pavisam karsta fizika. Lai ražotu enerģiju, atomu kodolus nevis skaldot, bet savienojot, jāiededz plazma un tā jānotur, un šim procesam ir jābūt pilnībā kontrolējamam. Kas nemaz nav viegli, ja runa ir par apstākļiem, kur viela ir vairākas reizes karstāka nekā Saules kodols. Nupat Ķīna paziņojusi, ka eksperimentālajā EAST kodolsintēzes reaktorā atkal sasniegts jauns rekords: EAST ("Experimental Advanced Superconducting Tokamak") izdevies 70 miljonus grādu karstu plazmu noturēt 1056 sekundes.
Noturēt plazmu tik ilgi ir iespaidīgs sasniegums, tomēr līdz pozitīvai enerģijas bilancei aizvien vēl jāpagaida, aizvien nevienam eksperimentālajam kodolsintēzes reaktoram nav izdevies sasniegt pat koeficientu 1, kas nozīmētu neitrālu enerģijas bilanci. Taču tuvākajos gados situācija varētu mainīties.
EAST reaktora komanda ir iesaistīta arī pasaulē vērienīgākajā kodolsintēzes projektā ITER ("International Thermonuclear Experimental Reactor"), kur tostarp piedalās arī Latvijas zinātnieki. ITER plānotais mērķis ir efektivitātes koeficients 10.
Sarunā ar "Delfi" par to, kā norit darbs pie šīs iespaidīgās iekārtas, mūsu institūta direktors Andris Anspoks ir norādījis, ka šis brīdis varētu pienākt laika posmā no 2030. līdz 2040. gadam, kad zināsim, vai ejam pareizajā virzienā uz enerģētikā praktiski pielietojamu kodolsintēzi. ITER uz pilnu jaudu plānots iedarbināt 2035. gadā, un šobrīd uz tokamaku dizainiem tiek liktas vislielākās cerības.
