Par vienu no nozīmīgākajiem teorētiskajā zinātnē ir atzīts Mg. phys. Ingas Pudžas, Dr. rer. nat. Georgija Bakradzes, Dr. phys. Andra Anspoka, Dr. phys. Aleksandra Kaļinko un LZA īstenā locekļa Dr. phys. Alekseja Kuzmina darbs, kurā izskaidrota molibdātu un volframātu lokālās atomārās struktūras ietekme uz to termohromiskām un magnētiskām īpašībām.
Zināšanas par materiāla struktūru un tās atkarību no ārējiem apstākļiem un sastāva ir svarīgas, lai izprastu un kontrolētu šo materiāla funkcionalitāti, kas nosaka to praktiskos pielietojumus. Darbu kopā sistemātiski tika izpētīta plaša viedo materiālu grupa – molibdāti un volframāti, kuru funkcionālās īpašības ir cieši saistītas ar to lokālo atomāro struktūru un ķīmisko sastāvu. Iegūtie rezultāti parāda jaunas iespējas rentgenabsorbcijas spektroskopijas izmantošanai precīziem funkcionālo materiālu struktūras pētījumiem, kā arī palīdz izprast termohromisma efekta mehānismus, kas pavērs ceļu vairākiem praktiskiem pielietojumiem.
Par vienu no nozīmīgākajiem sasniegumiem lietišķajā zinātnē ir atzīts LZA īstenā locekļa Dr. phys. Mārtiņa Rutka, Dr. phys. Kaspara Pudža, Dr. phys. Aivara Vembra un Mg. phys. Jāņa Busenberga darbs par izstrādāto inovatīvo, izcili ātrdarbīgo termoelektrisko starojuma sensoru (TESS).
Šobrīd lāzeru izmantošana dažādās tehnikas nozarēs nav iedomājama bez precīzas to starojuma enerģijas kontroles. Tirgū esošie infrasarkanā starojuma intensitātes mērītāji ir nepietiekami ātrdarbīgi un atsevišķus lāzera impulsus nespēj reģistrēt. Šī trūkuma novēršanai LU CFI zinātnieku komanda ir radījusi tehnoloģiju ātrdarbīga elektromagnētiskā starojuma sensora izveidei, kurš spēj raksturot ļoti īsu gaismas impulsu formu plašā spektrālā diapazonā un ir 1000 reižu ātrāks par pašreiz izmantotajiem sensoriem. Jaunais TESS izmantojams lāzerķirurģiskās iekārtās, ļaujot precīzi kontrolēt pievadīto starojuma enerģiju, lai veiktu manipulācijas daudz drošāk un efektīvāk. Tehnoloģija ir patentēta ES, ASV, Kanādā un Ķīnā. Ir noslēgts licenzēšanas un tehnoloģijas pārneses līgums ar Thorlabs GmbH.
LZA prezidenta atzinības rakstu ir saņēmis autoru kolektīvs, kurš izstrādājis valsts pētījumu programmu ‘Drošu tehnoloģiju integrācija aizsardzībai pret Covid-19 veselības aprūpes un augsta riska zonās, LZA īstenā locekļa Tāļa Juhnas vadībā. Starp darba izstrādātājiem arī Plāno kārtiņu laboratorijas vadītājs LZA īstenais loceklis Juris Purāns.
Visi nozīmīgākie sasniegumi zinātnē 2021. gadā (pdf).
Latvijas Zinātņu akadēmija. Atzinības raksti 2021. gadā (pdf).
Šogad LZA organizētais konkurss norit jau divdesmito gadu, tā pirmsākumi meklējami 2002. gadā, kad pēc akadēmiķa Jāņa Stradiņa un LZA korespondētājlocekļa Jāņa Kristapsona rosinājuma LZA pirmo reizi sāka apkopot un izvērtēt Latvijas zinātnē sasniegto gada griezumā, kā arī par konkursa rezultātiem informēt plašsaziņas līdzekļus un līdz ar to arī sabiedrību. Sākot no 2011. gada konkursa laureātiem tiek izsniegti īpaši diplomi, un īpašā svinīgā pasākumā piedalās ne tikai konkursa rīkotāji un uzvarētāji, bet arī tā atbalstītāji, sponsori, mediju pārstāvji un plašs interesentu loks. Informācija par visu LZA rīkoto zinātnes sasniegumu konkursu rezultātiem atrodama LZA tīmekļvietnē.
