Pasaulē lielākā eksperimentālā kodolsintēzes projekta – "International Thermonuclear Experimental Reactor" jeb ITER – tapšanā savu artavu iegulda arī Latvijas zinātnieki, iesaistoties tādā starptautiskā konsorcijā kā "EUROfusion". Par šo projektu Delfi Campus sarunājas ar mūsu institūta direktoru Andri Anspoku un LU Ķīmiskās fizikas institūta vadošo pētnieci Elīnu Pajusti, lai noskaidrotu, kad varētu sagaidīt praktiski izmantojamu kodolsintēzes reaktoru.
Līdz šim pilnīgi visos komerciāli enerģijas ražošanā lietotajos reaktoros tiek izmantotas kodolu dalīšanās reakcijas. Savukārt kodolsintēzes reaktori, kur enerģija tiek ģenerēta, kodoliem saplūstot, pagaidām ir tikai eksperimentāli, un plazmas iedegšanai šajos eksperimentos tiek patērēts vairāk enerģijas, nekā iegūts no kodolsintēzes reakcijas. Pagaidām vēl neviens eksperimentālais kodolsintēzes reaktors nav sasniedzis pozitīvu enerģijas bilanci.
ITER ir izaicinājums visiem. Kodolsintēzei kā procesam galvenā problēma ir viena – noturēt plazmu un panākt, ka šis process ir pilnībā kontrolējams. Tomēr pastāv vēl citi izaicinājumi – piemēram, izmantoto materiālu pārējiem izaicinājums ir, lai tā radiācija, kas reaktorā pilnā jaudā rodas, tik ātri nenokauj visus materiālus." CFI specifika ir tieši šie materiālu pētījumi.
