Latvijas Zinātņu akadēmijas jubilejas gadā laikrakstā “Zinātnes Vēstnesis” ir iedibināta jauna iniciatīva – sarunu cikls “LZA jubilejas sarunas”, kurā tiek atspoguļoti akadēmiķu dzīves stāsti un mūsu izcilāko zinātnieku sasniegumi. Novembra numurā ir publicēta saruna ar akadēmijas īsteno locekli, habilitēto fizikas doktoru, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta ilggadēju direktoru, LZA Lielās medaļas laureātu, akadēmiķi Andri Šternbergu.
Jau bērnībā Andri interesēja visi dabas procesi, par kuriem iztaujāja vecvecākus, un vectēvs bija tas, kurš ielika pamatus tieksmei pēc zināšanām un to vērtībai. Tālāk sekoja mācības Rīgas 1.vidusskolā , kur zinoša matemātikas skolotāja saistoši mācīja un stimulēja piedalīties olimpiādēs. Pēc pārdomām par studijām medicīnas jomā un neveiksmīga mēģinājuma iestāties Automātikas un skaitļošanas fakultātē aizsākās fiziķa karjera. Vispirms kā brīvklausītājs Fizikas un matemātikas fakultātē, tad students un laborants Eksperimentālās fizikas katedras cietvielu fizikas laboratorijā, vēlāk LVU segnetoelektriķu un pjezoelektriķu fizikas problēmu laboratorijā. 1978. gadā tika aizstāvēta fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta disertācija. Nākamais solis bija Elektrooptikas laboratorijas vadītājs, pēc tam nodaļas vadītājs. Vēlāk nācās iepazīt arī galveno administrēšanas sistēmu pildot direktora vietas izpildītāja, bet no 1999. gadā – Cietvielu fizikas institūta direktora pienākumus.
Par būtiskiem karjeras attīstības punktiem Andris uzskata savu pētniecību Vīnes Atominstitūtā, kur tika likti pamati tagadējai EUROfusion Latvijas laboratorijai, kā arī pavadītais pusgads uzņēmumā “Siemens” Minhenē.
Atrodoties CFI direktora amatā, Andris aizsāka tīrtelpu izbūves idejas īstenošanu, kas sevi attaisnoja līdzfinansējuma piesaistē EK programmas “Apvārsnis 2020” projektā CAMART². 2006. gadā veiksmīgi tika aizsākta starptautiskās konferences “Funkcionālie materiāli un nanotehnoloģijas – FM&NT organizēšana, kā arī daudzi citi projekti.
2015. gadā A.Šternbergs saņēma LZA augstāko apbalvojumu - Lielo medaļu par nozīmīgu devumu jaunu funkcionālo materiālu nanotehnoloģiju attīstīšanā. Un drīz apritēs gads, kopš viņš ir LZA viceprezidents. Pašai Zinātņu akadēmijai Andris novēl būt par nozīmīgu zinātnes centru un padomdevēju gan zinātniekiem, gan tautsaimniecības pārstāvjiem, gan politiķiem, dodot reālu labumu mūsu visu labklājībai un valsts izaugsmei.