Projekta mērķis ir izprast un pārbaudīt vai LU CFI izstrādātais viļņu frontes sensors varētu tikt izmantots bezvadu optiskajā komunikācijā - jeb t.s. "Free space optical communications" (FSOC). Tas nozīmē gigabita ātruma datu pārraidi starp diviem satelītiem, vai satelītu un bāzes staciju uz zemes t.s “ground station”, savā pielietojumā un kvalitātē pārspējot šobrīd izmantotās metodes. Atmosfēras turbulences jeb svārstības ietekmē datu pārraides ātrumu un kvalitāti starp bāzes staciju un satelītiem. Adaptīvā optika, tai skaitā viļņu frontes sensors, palīdz mazināt šīs atmosfēras turbulences, tādējādi nodrošinot stabilāku datu pārraidi. Šis projekts atbilst priekšizpētes un demonstrāciju aktivitātēm ar mērķi sagatavoties dalībai citās EKA programmās, kā piemēram Scylight, kurās piedalās vai tuvākajā laikā piedalīsies Latvija.
Pētījuma sākotnējā ideja radusies pildot Latvijas Investīciju un Attīstības Aģentūras komercializācijas finansēto un LU CFI realizēto projektu “Jaunas paaudzes viļņu frontes sensori, kuros izmantota kodēto difrakcijas struktūru metode”, kurā Redzes Uztveres Laboratorijas zinātnieki ir izstrādājuši jaunas paaudzes risinājumus atmosfēras viļņu frontes svārstību mērīšanai un korekcijai.
Projekta komercdarbības eksperts Ģirts Ozoliņš apliecina: “Ar šo projektu ne tikai mūsu laboratorija, bet arī LU CFI ir atvēris jaunu lappusi kosmosa tehnoloģiju izpētē. Labprāt dalāmies ar savu pieredzi un kontaktiem, lai ikkatrs, kam ir kādas idejas un tehnoloģiskas iestrādes, varētu pieteikt vēl citus EKA projektus. Paši plānojam turpināt attīstīt viļņu frontes sensora pielietojumu. Tāpēc, lai varētu pārbaudīt FSOC termināļa prototipu reālajā vidē (kosmosā), tiek plānots piedalīties arī nākamajos EKA projektu uzsaukumos, veidojot sadarbību ar lielākiem industrijas spēlētājiem kā Thalis Alenia, Lokheed Martin u.c.”
 par projekta "Feasibility of phase retrieval adaptive optics for Satellite-Ground optical communication" realizāciju.){kind=link}