9. jūnija LTV1 raidījumā “Rīta panorāma”, Krišjānis Šmits, LU CFI zinātnieks, kurš vada Materiālu morfoloģijas un struktūras pētījumu laboratoriju, pastāstīja par Latvijā un Baltijas jūras valstīs labāko skenējošo elektronmikroskopu Helio 5 UX, kas iegūts pateicoties ERAF projekta 1.1.1.4. finansējumam. Ar to var saskatīt ne tikai lietas, kas ir nanometra jeb viena metra miljardās daļas plānumā, bet arī iegravēt, piemēram, smilšu graudā vairākus burtus, jo tas ir arī jonu mikroskops. Taču tas nav Krišjāņa pamatdarbs, jo ar šo skenējošo elektronu mikroskopu galvenokārt pārbauda dažādu ļoti plānu materiālu slāņu struktūru un sastāvu, piemēram, mobilo telefonu procesoros ievietojamo tranzistoru slāņus, kas parasti mēdz būt septiņu nanometru plānumā. Tiek pētīti arī stikli, kuru dažādie slāņi nodrošina iespēju stiklu padarīt arvien dzidrāku, plānāku un lokanāku, kā arī OLED lampas, antibakteriāli pārklājumi un daudzi citi jauni materiāli.
LU Cietvielu fizikas institūts sadarbojas arī ar Latvijas ražotājiem, lai tie pasaulē varētu piedāvāt konkurētspējīgu produkciju, ko nākotnē cilvēce lietos, iespējams, nemaz neapzinoties, ka visa pamatā ir izgudrojumi, kas radušies tieši Latvijā.
“Zinātniekam jābūt sava veida dzinējspēkam, nevis tādam, kuram pasaka, kas jādara. Zinātnieks pats visu laiku skatās, kāds būs rezultāts, ja kaut ko izdarīs savādāk. Ja tā nav, tad visticamāk, cilvēks būs labs izpildītājs, bet ne zinātnieks,” rezumēja Šmits.
