Jaunajā zinātnes institūciju starptautiskajā novērtējumā, kur ārvalstu eksperti sešās zinātnes nozaru grupās izvērtēja 37 valsts un privāto zinātnisko institūciju darbību, Latvijas institūti šoreiz sasnieguši augstākus rādītājus, bet ārvalstu eksperti joprojām norāda uz zemo valsts finansējumu zinātnei.
Eksperti secinājuši, ka pieaudzis zinātnisko publikāciju skaits starptautiskos izdevumos un krietni uzlabojusies infrastruktūra institūtos, bet arī šajā izvērtējumā kā vienu no būtiskākajām zinātnes problēmām Latvijā ārvalstu eksperti iezīmē zemo valsts finansējumu.
"Visās pētniecības jomās ir pārāk zems bāzes finansējums, un šī problēma nav mainījusies kopš iepriekšējā izvērtējuma Latvijā," uzsver "Technopolis Group" neatkarīgo ārvalstu zinātnisko ekspertu grupas vadītājs Arnolds. "Zemais valsts atbalsts zinātniekiem liek vairāk fokusēties uz to pētniecības finansējumu, par kuru ir jākonkurē. Valsts bāzes finansējums rada pamatu zinātnes institūtiem, lai tie attīstītu ilgtermiņa darbības stratēģiju un pētījumiem nebūtu jāseko tikai projektu finansēšanas tirgum, kas tā notiek, ja tik ļoti jāpaļaujas uz ārējo finansējumu."
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ivars Kalviņš piekrīt, ka finansējuma pārdalē ir jāvērtē institūtu izcilība, bet arī jārod iespēja attīstīties tām zinātnes jomām, kas novērtētas zemāk, taču plānotais papildu valsts finansējums zinātnei joprojām ir pārlieku zems. “Bāzes finansējumam jāsastāda būtiskākā daļa no zinātnisko institūtu finansējuma.”
