18. februārī svinīgā gaisotnē tiešsaistē notika Latvijas Zinātņu Akadēmijas (LZA) nozīmīgāko zinātnes sasniegumu 2020. gadā godināšanas ceremonija. Pasākuma skatītājus uzrunāja LZA prezidents Dr. hab. chem. Ivars Kalviņš, LR Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un LR Izglītības un zinātnes ministre Dr. philol. Ilga Šuplinska.
Par vienu no nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē tika atzīts pētījums “Padziļināta izpratne par moderno materiālu funkcionālajām īpašībām ekstremālās radiācijas apstākļos un to prognozēšana”, ko LU CFI zinātnieki Dr. phys. A. Popovs, Dr. habil. phys. V. Kuzovkovs, Dr. habil. phys J. Kotomins, Dr. rer. nat. D. Grjaznovs, MSc. A. Platoņenko un PhD E. Šabloņins veica kopā ar Tartu Universitātes Fizikas institūta pētnieku, LZA ārzemju locekli Prof. A. Luščiku.
Vispāratzīts, ka nākotnes enerģētika ir saistīta ar kodolsintēzes reaktoru attīstību. To veiksmīgam darbam nepieciešami jauni materiāli, kas darbosies ļoti ekstremālos starojuma un temperatūras apstākļos. Šādu optisko un dielektrisko materiālu pētījumi ir svarīga “EUROfusion-Latvia” asociācijas aktivitāšu sastāvdaļa. Šajā kopīgā Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta un Tartu universitātes Fizikas institūta komandu darbā tika pētīti neitronu un smago jonu apstarošanas izraisīti bojājumu procesi perspektīvos funkcionālajos materiālos. Rūpīgi tika pētītas un salīdzinātas dažu oksīdu kristālu, nanomateriālu un keramikas radiācijas defektu optiskās un dielektriskās, kā arī vibrācijas un magnētiskās īpašības. Šī pētījuma gaitā tika izstrādātas jaunas teorētiskās metodes, ar kuru palīdzību var novērtēt un prognozēt perspektīvo materiālu funkcionalitātes un radiācijas bojājumu attīstību ekstremālos reaktora darbības apstākļos.
Viens no pētījuma dalībniekiem, doktorantūras students Aleksandrs Platoņenko stāsta, ka “pētījuma rezultātu varēs izmantot dažādās nozarēs, kur materiāli saskaras ar radiāciju – kodolmedicīnā (PET tomogrāfijā), kosmosa industrijā. Pētījums tika veikts EUROfusion projekta ietvaros, kurā zinātnieki no visas pasaules strādā pie nākamās paaudzes kodolsintēzes reaktora izveides. Jaunā tipa reaktorā būs iespējams iegūt bezgalīgi daudz enerģijas un praktiski bez maksas. LU CFI zinātnieki tādējādi iesaistīti pasaules mēroga zinātniskos projektos.”
Latvenergo izpētes un attīstības funkcijas direktors Māris Balodis uzsver, ka “lielajā enerģētikā ir ļoti būtiski sasniegt augstākus efektivitātes rādītājus turbīnās, elektrostacijās, līdz ar to tiek veikti dažādi pasākumi to uzlabošanai. No fizikas zināms, ka augstāku lietderības koeficientu varam sasniegt panākot augstākas temperatūras šajos siltuma dzinējos.” Tāpat viņš ir gandarīts, ka Latvijas zinātnē ir tāds potenciāls un ambīcijas zinātniekiem ar spēju piedalīties šāda mēroga projektos, kuru rezultāti turpmāk tiks izmantoti enerģētikas attīstībā.
Savukārt LZA prezidenta atzinības rakstus saņēma Dr. phys. Varis Karitāns, Dr. phys. Sergejs Fomins, Dr. habil. phys. Māris Ozoliņš, MSc. Katrīna Laganovska, MSc. Kārlis Kundziņš, par darbu “Jaunas optiskas un matemātikas metodes attēlu kvalitātes uzlabošanai”.
Vēl prezidenta LZA atzinības rakstus saņēma institūta pētnieki Mg. phys. Natālija Tetervenoka un Dr.phys. Aivars Vembris par dalību pētījumā “Jaunas purīnu atvasinājumu sintēzes metodes un to pielietojums materiālzinātnē”, kas tapis sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes un Latvijas Organiskās sintēzes institūta zinātniekiem.
https://www.facebook.com/latvijaszinatnuakademija/videos/235699321571541
https://www.lza.lv/images/aktualitates_2020/ZV_01_2021/ZV_01_2021_Popovs.pdf
https://www.youtube.com/watch?v=pAq9auIUKzM
