Turpinot jubilejas mēnesī ielūkoties LU CFI vēsturē, piedāvājam pirmā institūta direktora, fizikas un matemātikas zinātņu doktora Jura Zaķa sarunu ar V. Āru, kas publicēta laikrakstā Padomju Students, Nr.21 (02.03.1978), kurā viņš īsumā pastāstīja, ar ko augstskolas institūts atšķiras no zinātņu akadēmijas institūta:
“Institūta statuss apliecina augstāku zinātnisko prestižu, labāku eksperimentālo bāzi, lietpratīgāku darbinieku kolektīvu.
— Mūsu institūtam nāk klāt rūpes par jauno speciālistu sagatavošanu. Jāpiedalās studentu apmācības procesā. Studentu iesaistīšana zinātniskās pētniecības darbā — tā ir būtiska mūsu darba sastāvdaļa. Lekcijas, semināri, kursa un diplomdarba vadīšana — bez tās nevar būt augstskolas zinātnieks.
Bet principā mūsu institūts ne ar ko neatšķiras no zinātņu akadēmijas institūta: tāpat jāveic fundamentālie pētījumi, jādod rekomendācijas praksei. Arī šajā ziņā, tāpat kā studentu apmācībā, mums jau ir ilga pieredze: pusvadītāju fizikas problēmu laboratorija nodibinājās 1960. gadā, bet segnetoelektriķu un pjezoelektriķu problēmu laboratorija — 1968. gadā.
Institūta nosaukumā ir vārds «cietvielu», tas nozīmē, ka cietā viela ir mūsu noteicošais pētījumu objekts. Bet par galvenajiem pētniecības virzieniem, par mūsu sasniegumiem un veicamo, par institūta kolektīvu esam iecerējuši pastāstīt nākamajā laikraksta numurā.” (ĀRA, V. (1978), 'LVU-SAVS CIETVIELU FIZIKAS ZINĀTNISKĀS PĒTNIECĪBAS INSTITŪTS', Padomju Students (21).
Savukārt sarunā ar laikraksta Rīgas Balss, Nr.48 (27.02.1978) korespondentu, direktors Juris Zaķis pastāstīja, ka “jaunais zinātniskais centrs, kas radīts uz divu problēmu laboratoriju bāzes, apgādāts ar modernām iekārtām. Tā rīcībā ir kibernētiskās ierīces, lāzerierīces, liels skaitļošanas centrs un kriogēnā stacija. Centrā ietilpst arī konstruktoru nodaļa, eksperimentālās darbnīcas un citi palīgdienesti.”
Direktors tāpat pastāsta, ka “institūtam izvirzīti svarīgi uzdevumi teorētisko un eksperimentālo pētījumu tālākā attīstīšanā. Institūta darbinieki pētīs un izstrādās jaunus optiskos materiālus, kas interesē atomenerģētiku, optisko elektroniku un lāzeru tehniku. To praktiskā pielietošana paver plašas perspektīvas. Piemēram, šādus materiālus var izmantot kā gaismas vadītājus un ESM atmiņas elementus, tie ir noderīgi informācijas ātrai pierakstīšanai un reproducēšanai. Pētījumu galvenie objekti ir stikli, kam piemīt izolatoru un pusvadītāju īpašības. Tāpat kā līdz šim, īpašu uzmanību veltīsim arī segnetoelektriķiem - īpašas klases kristāliem, kuru caurspīdīgums mainās elektrības iedarbībā.
Cits institūta zinātniskās darbības virziens saistīts ar cietvielu fizikas pētījumu automatizāciju. Šajā ziņā turpināsim mūsu tradicionālo darbu uz jau radītās unikālās kibernētiskās sistēmas bāzes. Aizstājot laborantus, tehniķus un skaitļotājus, tā bez cilvēka līdzdalības ESM vadībā veic eksperimentus, kas ilgst daudzas stundas, šādā veidā tiek pētīti elektroniskie procesi kristālos un komplicēta sastāva stiklos. Salīdzinājumā ar parastajām metodēm šie pētījumi norit gandrīz simt reižu ātrāk. Mūsu uzdevums ir ne tikai konstruēt šādas sistēmas, bet arī sekmēt to ieviešanu daudzās zinātniskajās iestādēs.
Veltījot savus spēkus vesela aktuālo problēmu kompleksa risināšanai, institūta kolektīvs uzturēs ciešus sakarus ar tautas saimniecību un neapšaubāmi dos savu ieguldījumu zinātniski tehniskā progresa attīstībā.” ((1978), 'Universitātes zinātniskais centrs', Rīgas Balss (48)
