Zinātnisko produktivitāti apkopo dažādos veidos, izmantojot dažādas pieejas: ņem vērā visu publikāciju skaitu vai tikai tādu publikāciju skaitu, kurās konkrētais autors ir vai nu pirmais, vai galvenais autors; apskata kopējo citējamības rādītāju; saskaita augsti citēto publikāciju skaitu, piem., tādu, kuras citētas vairāk nekā 100 reizes, kā arī aprēķina citējamības rādītāju, neņemot vērā pašcitēšanu, kad autors pats atsaucas uz savu rakstu kādā citā savā rakstā.
Citēšanas metriku lieto plaši, diemžēl reizēm ne visai precīzi, tādēļ autori John P. A. Ioannidis, Kevin W. Boyack un Jeroen Baas ir izveidojuši publiski pieejamu 100 000 labāko zinātnieku datu bāzi, kurā sniegta standartizēta informācija par citējamību, h-indeksu (Hirša indekss), līdzautoriem pielāgotu hm-indeksu (lai pienācīgi novērtētu vairāku līdzautoru ieguldījumu, nesen tika ierosināta vienkārša Hirša indeksa modifikācija – hm-indekss), dažādās autorības pozīcijās publicētu rakstu citējamību un salikto rādītāju. Visas karjeras un viena gada dati tiek parādīti atsevišķi. Tiek apkopota metrika ar pašcitēšanu un bez tās, kā arī atsauču attiecība pret citējamiem rakstiem. Šajā datu bāzē zinātniekus klasificē 22 jomās un 176 apakšnozarēs. Jomām un apakšnozarēm raksturīgajās procentīles iekļauj arī visus tos zinātniekus, kuri publicējuši vismaz 5 rakstus.
Darba autori ir izanalizējuši citējamības ietekmi no pētnieka zinātniskās karjeras sākuma līdz 2019. gada beigām, izmantojot datus par citējamību datubāzē Scopus uz 2020. gada 6. maiju (tabula-S6-career-2019) un citējamības ietekmi atsevišķi tikai uz 2019. gadu (tabula-S7-singleyr-2019). Atjauninātā datubāze un kods ir brīvi pieejams vietnē Mendeley: (https://dx.doi.org/10.17632/btchxktzyw)
Abās tabulās ir 8 zinātnieki no Latvijas, 4 jeb 50% zinātnieku ir no mūsu institūta - Linards Skuja, Roberts Eglītis, Aleksejs Kuzmins un Jevgēnijs Kotomins.
APSVEICAM UN LEPOJAMIES!
