Kā Tu uzglabātu gaismu – vai liktu maisos? Noteikti būtu jāņem tumši maisi, jo caurspīdīgas burkas nederēs – gaisma izspīdēs ārā… Jokus pie malas, saprast, kā to izdarīt, nav nemaz tik vienkāršs uzdevums, bet nav neiespējams, jo zinām par luminescentiem materiāliem! Un luminescenci kopumā, kas savā būtībā ietver ļoti daudz ko, bet visbiežāk parādība asociējas ar spīdošajām nūjiņām (ķīmiluminescence) vai ilgi spīdošajām figūriņām (fosforiscence). Izrādās, ka luminescence kā parādība lietojama ne tikai izklaidēm – LU CFI vadošās pētnieces Laimas Trinkleres komanda piedāvā aplūkot luminescenci no cita skatu punkta.
Pētījumu objekts ir dozimetri, kas ir materiāli, kas spēj atcerēties, cik lielu starojuma “devu” ir saņēmuši. Protams, nav tā, ka mums ir slikti ar atmiņu, bet ir daži kaitīgi starojuma veidi, kurus vienkārši neredzam, tomēr tie nodara postu tik un tā un jāstrādā ar tiem ir. Kad dozimetru apstaro, materiāla jonos rodas izmaiņas, kas būtiski ietekmē to, kā materiāls luminiscē, kad to uzsilda. Izmērot luminescences parametrus un zinot dažas vienkāršas matemātiskas sakarības, varam droši pateikt, cik lielu starojuma dozu dozimetra nēsātājs ir saņēmis un vai darbu turpināt vai ieturēti pauzi.
Laimas Trinkleres komandas izstrādātie dozimetri pielietojami diezgan plaši – no ikdienišķiem ultravioletā (UV) starojuma dozimetriem starojumam no Saules vai solārija tiem, kam patīk sauļoties, līdz pat augstas enerģijas starojuma (rentgenstarojuma vai radioaktīvā starojuma) dozimetriem poliklīnikās vai kodolreaktoros. Varētu šķist, ka tādi dozimetri pielietojami tikai tiešai cilvēku aizsardzībai, bet nebūt ne, jo ar tiem var aprīkot dažādas tehniskas konstrukcijas, kas pakļautas degradējošam starojumam un ar vienkāršu mērījumu tās diagnosticēt un īstajā brīdī nomainīt, lai uzturētu drošu darba vidi, piemēram, nākotnes enerģijas kodolsintēzes reaktoros.
Vairāk par projektu: Luminiscences mehānismu un dozimetrisko īpašību izpēte perspektīvos nitrīdos un oksīdos ar TL un OSL metodēm
