Februāris LU CFI nozīmīgs ne vien ar to, ka notiek ikgadējā zinātniskā konference, bet arī tāpēc, ka mūsu institūtam ir dzimšanas diena. Turklāt šogad aprit 50 gadi kopš tika ielikts LU CFI ēkas pamatakmens. Būvniecība Ķengaraga ielā 8 notika no 1971. līdz 1974. gadam. 1975. gadā jaunuzceltajā ēkā Daugavas krastā iemājoja Latvijas Valsts universitātes (LVU) Fizikas un matemātikas fakultātes (FMF) laboratorijas (1960. gadā dibinātā Pusvadītāju fizikas laboratorija Ilmāra Vītola vadībā, kā arī 1968. gadā dibinātā Segnetoelektriķu un pjezoelektriķu fizikas laboratorija Voldemāra Fricberga vadībā). Apvienojot abas laboratorijas, 1978. gada 24. februārī atklāja jaundibināto LU CFI jeb tolaik - P. Stučkas LVU Cietvielu fizikas zinātniskās pētniecības institūtu.
Tomēr ne laboratorijas, ne institūts, ne arī pati LVU FMF neizveidojās tukšā vietā. “Fizikas nozares attīstība Latvijā aizsākās tikai 1862. gadā ar pirmās augstskolas - Rīgas Politehnikuma (vēlāk Rīgas Politehniskais institūts) dibināšanu. Taču arī Rīgas Politehniskajā institūtā pētniecība fizikā gandrīz nenotika. Fizika bija tikai viens no mācību priekšmetiem inženieriem. Pēc neatkarīgas valsts dibināšanas izveidojās Latvijas Augstskola (1919, vēlāk – Latvijas Universitāte) un sāka attīstīties fizika kā daļa no Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes aktivitātēm. Šīs fakultātes paspārnē izveidots Fizikas institūts ar laboratorijām, kura uzdevums bija nodrošināt studijas fizikā. Vienlaikus 20. gs. 20. un 30. gados Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes pasniedzējiem Latvijas Universitāte nodrošināja iespējas izstrādāt doktora darbus ārzemēs. Daudzi, tai skaitā arī Ludvigs Jansons, kuram bija liela loma fizikas studiju un pētniecības atjaunošanā Latvijā pēc Otrā pasaules kara, to darīja Eksperimentālās fizikas institūtā (Instytut Fizyki Doswiadczalnej) Varšavā, bet Alfons Apinis – Nilsa Bora Teorētiskās fizikas institūtā (Niels Bohr Institut for Teoretisk Fysik) Kopenhāgenā. Patstāvīga ar fizikas apmācību un pētniecību saistīta struktūra – Fizikas un matemātikas fakultāte – Latvijas Universitātē tika izveidota tikai 1940. gada vasarā. Pēc Otrā pasaules kara, izveidojoties Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Zinātņu akadēmijai (1946), fizikas pētniecība tika koncentrēta tās institūtos: Fizikas institūtā (1946), kura sastāvā 1961.–1998. gados darbojās Salaspils atomreaktors, un Polimēru mehānikas institūtā (1963). Arī Latvijas Universitātes (tolaik – Latvijas Valsts universitātes) paspārnē aktīvi attīstījās pētniecība fizikā. Tai paplašinoties, dibināts Latvijas Valsts universitātes Cietvielu fizikas institūts (1978), kura vajadzībām uzcelta ēka Ķengaraga ielā 8, un Latvijas Valsts universitātes Ķīmiskās fizikas institūts (1988).”
(avots: https://enciklopedija.lv/skirklis/4636-fizika-Latvij%C4%81)
