Mūsu institūta zinātnieku darbs “Padziļināta izpratne par moderno materiālu funkcionālajām īpašībām ekstremālās radiācijas apstākļos un to prognozēšana” tika nosaukts kā viens no 2020. gada nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē LZA rīkotajā konkursā. Šajā kopīgajā Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta un Tartu universitātes Fizikas institūta komandu darbā tika pētīti neitronu un smago jonu apstarošanas izraisīti bojājumu procesi perspektīvos funkcionālajos materiālos.
Daļa nepieciešamo eksperimentu tika veikti mūsu institūtā sadarbībā ar Spektroskopijas laboratoriju, kas projekta CAMART2 ietvaros iegādājās daudz modernu pētījumu aprīkojumu. Bet daļa eksperimentu notika Eiropas liela mēroga pētniecības centrā, sinhrotrona paātrinātājā MAX IV Lundā, Zviedrijā.
Iegūtos eksperimentālos datus un teorētiskās idejas tālāk varēs izmantot, lai prognozētu radiācijas detektoru (scintilatoru) īpašības, kas tagad tiek izmantoti CERN, kā arī Eiropas Kosmosa aģentūras un citos projektos.
Pašorganizēto sistēmu kinētikas laboratorijas pētnieku grupas vadītājs Anatolijs Popovs un pētnieks Aleksandrs Platoņenko intervijā laikrakstam “Zinātnes Vēstnesis” stāsta par nākotnes enerģētikas saistību ar kodolsintēzes reaktoru attīstību, jauniem enerģijas avotiem un to, ka nepieciešams radīt jaunus, pret radiāciju izturīgus materiālus.
