25. janvārī LTV1 raidījumā Rīta Panorāma mūsu institūta zinātnieks Aleksandrs Platoņenko stāsta par pētījumu, kuru Latvijas Zinātņu Akadēmija atzinusi par vienu no nozīmīgākajiem 2020. gada Latvijas sasniegumiem teorētiskajā zinātnē.
Atzinību ieguvušajā pētījumā “Padziļināta izpratne par moderno materiālu funkcionālajām īpašībām ekstremālās radiācijas apstākļos un to prognozēšana” piedalījās zinātnieki no LU CFI un Tartu universitātes Fizikas Institūta (Igaunija) - Dr. A. Popovs, Dr. habil.phys. V. Kuzovkovs, J. Kotomins, Dr. D. Grjaznovs, A. Platonenko, PhD E. Šablonins, A. Luščiks un tas saistīts ar jauna tipa kodolsintēzes reaktoriem, kas nākotnē pasauli varētu nodrošināt ar neizsmeļamu un teju bezmaksas enerģiju uz zemes izveidojot mākslīgu “sauli”.
Vispāratzīts, ka nākotnes enerģētika ir saistīta ar kodolsintēzes reaktoru attīstību. To veiksmīgam darbam nepieciešami jauni materiāli, kas darbosies ļoti ekstremālos starojuma un temperatūras apstākļos. Šādu optisko un dielektrisko materiālu pētījumi ir svarīga EUROfusion-Latvia asociācijas aktivitāšu sastāvdaļa. Šajā kopīgā Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta un Tartu universitātes Fizikas institūta komandu darbā tika pētīti neitronu un smago jonu apstarošanas izraisīti bojājumu procesi perspektīvos funkcionālajos materiālos. Rūpīgi tika pētītas un salīdzinātas dažu oksīdu kristālu, nanomateriālu un keramikas radiācijas defektu optiskās un dielektriskās, kā arī vibrācijas un magnētiskās īpašības. Šī pētījuma gaitā tika izstrādātas jaunas teorētiskās metodes, ar kuru palīdzību var novērtēt un prognozēt perspektīvo materiālu funkcionalitātes un radiācijas bojājumu attīstību ekstremālos reaktora darbības apstākļos.
