LU CFI e-pastsLIMSCAMART2

Lepojamies: Latvijas mediji par nozīmīgākajiem Zinātnes sasniegumiem 2020.

Kā jau minēts iepriekš, Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) nosaukusi 2020. gada nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē – tie ir 11 sasniegumi gan teorētiskajāzinātnē, gan lietišķajos pētījumos. Desmit darbiem tika piešķirti LZA prezidenta Atzinības raksti.

Teorētiskajā zinātnē par vienu no nozīmīgākajiem pētījumiem atzīts “Padziļināta izpratne par moderno materiālu funkcionālajām īpašībām ekstremālās radiācijas apstākļos un to prognozēšana”, kurā piedalījās zinātnieki no mūsu institūta un Tartu universitātse (Igaunija) - Dr. A. Popovs, Dr. habil.phys. V. Kuzovkovs, LZA īstenais loceklis J. Kotomins, Dr. D. Grjaznovs, A. Platonenko, PhD E. Šablonins, LZA ārzemju loceklis A. Luščiks.

Vispāratzīts, ka nākotnes enerģētika ir saistīta ar kodolsintēzes reaktoru attīstību. To veiksmīgam darbam nepieciešami jauni materiāli, kas darbosies ļoti ekstremālos starojuma un temperatūras apstākļos. Šādu optisko un dielektrisko materiālu pētījumi ir svarīga Eurofusion-Latvia asociācijas aktivitāšu sastāvdaļa. Šajā kopīgā Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta un Tartu universitātes Fizikas institūta komandu darbā tika pētīti neitronu un smago jonu apstarošanas izraisīti bojājumu procesi perspektīvos funkcionālajos materiālos. Rūpīgi tika pētītas un salīdzinātas dažu oksīdu kristālu, nanomateriālu un keramikas radiācijas defektu optiskās un dielektriskās, kā arī vibrācijas un magnētiskās īpašības. Šī pētījuma gaitā tika izstrādātas jaunas teorētiskās metodes, ar kuru palīdzību var novērtēt un prognozēt perspektīvo materiālu funkcionalitātes un radiācijas bojājumu attīstību ekstremālos reaktora darbības apstākļos.

Starp LZA prezidenta Atzinības rakstu ieguvējiem ir mūsu institūta pētījums “Jaunas optiskas un matemātikas metodes attēlu kvalitātes uzlabošanai”, kura tapšanā piedalījās Dr. phys. Varis Karitāns, Dr. phys. Sergejs Fomins, Dr.habil.phys. Māris Ozoliņš, Mg. Katrīna Laganovska, Mg. Kārlis Kundziņš.

Pētījumi veltīti attēlu kvalitātes uzlabošanai, izmantojot spoguļus, kuru forma ir maināma. Lai attēlu kvalitāti būtu iespējams uzlabot, vispirms jānovērtē optiskie kropļojumi. Optiskie kropļojumi tiek novērtēti, izmantojot gaismas intensitātes mērījumus, un šādi pētījumi kļūst arvien populārāki gan optikā, gan materiālzinātnē, gan arī citās zinātnes jomās. Šajos pētījumos izmantojamā optiskā sistēma ir vienkārša, un tajos lietotie algoritmi analizē datus, kas iegūstami ar lētām attēlu ieguves kamerām, kas izšķir nelielu skaitu intensitātes līmeņu. Vēsturiski pirmo algoritmu ieviešanai bija nepieciešamas daudz sarežģītākas un dārgākas kameras. Minētā metode izmantojama dažādās attēlu kvalitātes uzlabošanas tehnoloģijās, acs optiskās kvalitātes un redzes uztveres uzlabošanā, biooptikā un materiālu struktūras analīzē. Metodes papildu priekšrocība ir tās izmantojamība gadījumā, kad gaismas avots ir vājš.

LZA atzinības raksts ir piešķirts arī pētījumam “Jaunas purīnu atvasinājumu sintēzes metodes un to pielietojums materiālzinātnē”, kas tapis sadarbojoties Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta un Latvijas Organiskās sintēzes institūta zinātniekiem -  Dr.chem. Irinai Novosjolovai, Dr.chem. Kasparam Traskovskim, Mg.chem. Armandam Sebrim, Mg.chem. Jānim Miķelim Zaķim, Mg.chem. Kristeram Ozolam, Mg.chem. Dacei Cīrulei, Bc.chem. Andrim Jeminejam, Mg.phys. Natālijai Tetervenokai, Dr.phys. Anatolijam Mišņovam, Dr.chem. Ērikai Bizdēnai, Dr.phys. Aivaram Vembrim, LZA īstenajam loceklim Valdim Kokaram un LZA īstenajam loceklim Mārim Turkam.

Purīna klases savienojumi zināmi kā nozīmīgi ārstniecības preparāti, un nesen tiem parādījušies arī pielietojumi materiālzinātnē. Jaunu sintēzes metožu izstrāde purīna aizvietošanai paver iespējas radīt līdz šim nezināmas atvasinājumu klases, kas medicīnas ķīmiķiem un materiālzinātniekiem atļauj dizainēt jauna tipa molekulas un to pielietojumus. Izstrādātas jaunas purīna cikla aizvietošanas iespējas, izmantojot azidogrupu kā reģioselektivitātes slēdzi, kas ļauj apgriezt tradicionālo purīnu aizvietošanas stilu un veidot gan C-N, gan C-S saites. Atklāts arī no azidopurīniem atvasināto 1,2,3-triazolu kā aizejošo grupu pielietojums, izstrādājot jaunas C-C, C-N, C-O un C-P saišu veidošanas metodes purīnos. Jauno metožu vispārīgumu parāda to pārnešanas iespēja uz hinazolīniem un citiem heterocikliem, kas tiek lietoti medicīnas ķīmijā. Jaunajiem purīna atvasinājumiem novērotas izteiktas luminiscentās īpašības, un uz to bāzes radīti gan jauni metālu jonu sensori, gan organiskās gaismu emitējošās diodes.

Dalīties

Atpakaļ