Gallija oksīds (Ga2O3) ir kļuvis par vienu no šobrīd visaktīvāk pētītajiem materiāliem. Gandrīz jebkurā ar materiālzinātni saistītā zinātniskā žurnāla numurā ir raksti par gallija oksīda audzēšanu, materiāla īpašībām vai tā ierīču pielietojumiem. Iemesls lielajai interesei ir šī platās aizliegtās zonas materiāla daudzsološās īpašības elektroniskos un optiskos pielietojumos (piem., lieljaudas elektronikā, UV detektoros un gaismas diodēs) kopā ar relatīvi nedārgiem pamatņu materiāliem. Šobrīd aktuāli pētījumi par to, kā gallija oksīda plānās kārtiņas iespējams izmantot UV gaismas emitējošās diodēs, panākot sterilizējošu efektu cīņā arī vīrusiem, tai skaitā arī Covid-19 izraisošo SARS-CoV-2.
Gallija oksīda pētījumi notiek sadarbībā ar partneriem no CAMART2 projekta ietvaros izveidotās Latvijas-Zviedrijas sadarbības platformas, kurā bez LU CFI ietilpst Zviedrijas Karaliskais Tehnoloģiju Institūts (KTH) un Zviedrijas pētniecības institūtu konsorcijs (RISE). Šajā platformā LU CFI sniedz savu pieredzi materiālu sintēzes un raksturošanas jomā, bet KTH un RISE ierīču projektēšanas un izgatavošanas jomā. Šī pastāvīgā sadarbība līdz šim ir bijusi veiksmīga iesniedzot pieteikumus pētniecības grantiem un veidojot kopīgas zinātniskās publikācijas.
Kā piemēru var minēt prof. Jura Purāna (LU CFI Plāno kārtiņu laboratorijas vadītājs) sagatavoto projektu, kas nodarbosies ar epitaksiāli audzētām Ga2O3 plānajām kārtiņām kā platas aizliegtās zonas topoloģiskiem caurspīdīgiem elektrodiem ultravioletās optoelektronikas vajadzībām. Šis projekta pieteikums no ES pārskata grupas saņēma visaugstāko novērtējumu: " Šim projekta pieteikumam ir augsta zinātniskā kvalitāte, īstais laiks un uzticamība".
Ga2O3 pētījumi notiek arī Valsts pētījumu programmas (VPP) “Covid-19 seku mazināšanai” projekta “Drošu tehnoloģiju integrācija aizsardzībai pret Covid-19 veselības aprūpes un augsta riska zonās” ietvaros. Projektu realizē LU Cietvielu fizikas institūts, Rīgas Tehniskā universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Latvijas Universitāte, Elektronikas un datorzinātņu institūts, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts.
Lai ierobežotu SARS-CoV-2 vīrusa izraisīto Covid-19 slimību un mazinātu tās sekas Latvijā, šā gada 30. aprīlī valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājumu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt finansējumu piecu miljonu eiro apmērā valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” īstenošanai 2020. gadā.
Valsts pētījumu programmu “Covid-19 seku mazināšanai” Izglītības un zinātnes ministrija un Veselības ministrija izstrādāja sadarbībā ar stratēģiskās vadības padomi, piedaloties pārstāvjiem no Aizsardzības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Valsts kancelejas, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Eiropas Bioinformātikas institūta (EBI).
LTV1 Rīta Panorāmas sižets par Ga2O3 iespējamo pielietojumu cīņā ar SARS-CoV-2
