Seminārs bija veltīts Latvijai īpaši svarīgām jomām: dzīvības zinātni, enerģētiku, inženierzinātni un nanomateriāliem.
Ap 30 Latvijas pētnieku no dažādām zinātnes nozarēm sniedza detalizētu informāciju par savām jaunākajām pētījumu aktivitātēm, kā arī par mērījumiem, kas veikti, izmantojot neitronu avotus.
ESS Zinātniskās nodaļas pārstāvji ziņoja par attiecīgiem instrumentiem no ESS instrumentu komplekta un izklāstīja ESS perspektīvu par katru no apspriestajiem pētniecības tematiem.
"Iekļaušanās liela mēroga pētniecības infrastruktūrā ir lieliska iespēja mazajām valstīm," uzsvēra LU CFI vadošais pētnieks Anatolijs Popovs, aprakstot neitronu zinātnes nākotnes perspektīvas Latvijā.
"Pētniecības aktivitāšu līmenis Latvijā ir iespaidīgs. Tas ir lielisks sākumpunkts ciešākai sadarbībai ar ESS“, sacīja ESS direktors zinātniskajā darbībā Andreass Šrejers (Andreas Schreyer).
"Pētniecības aktivitāšu līmenis Latvijā ir iespaidīgs. Tas ir lielisks sākumpunkts ciešākai sadarbībai ar ESS“, sacīja ESS direktors zinātniskajā darbībā Andreass Šrejers (Andreas Schreyer).
 un LR Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Eiropas Atomskaldīšanas centru (European Spallation Source, ESS) rīkoja Rīgā ESS zinātnisko semināru.){kind=link}