Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas
Viedās specializācijas joma “Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas” ir visplašākā no visām Latvijas viedās specializācijas jomām. Tā ne tikai aptver plašu zinātņu nozaru spektru, bet arī pārklājas ar citām viedās specializācijas jomām, kā rezultātā jomā apgūtais publiskā sektora pētniecības un inovāciju (P&I) finansējums ir vislielākais.
Joma ir neviendabīga, un to raksturo relatīvi augsts sniegums atsevišķās zināšanu jomās un nozarēs, kas ir koncentrēts atsevišķos zinātniskās ekselences centros un augstskolās. Īpaši jāatzīmē lielais fundamentālo un lietišķo P&I projektu īpatsvars nanokompozītu, keramikas un funkcionālo materiālu tematiskajās nišās.
Augsts zinātniskais sniegums ir vērojams cietvielu fizikā, optikā, fotonikā un ķīmiskajā fizikā. Kā vienu no jomas vadošajiem pētniecības institūtiem var minēt Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu (LU CFI), kas ir spēcīgs zinātniskās ekselences institūts ar bagātām tradīcijām un starptautisku atzinību. Institūta galvenie pētniecības virzieni ir funkcionālie materiāli gaismas emitentiem, fotonikai un mikroelektronikai, nanotehnoloģijas, nanokompozīti un keramika, plāno kārtiņu un pārklājumu tehnoloģijas, kā arī materiālu struktūru un īpašību teorētiskie un eksperimentālie pētījumi.
Institūta paspārnē darbojas industrijas sadarbības platforma “Materize”, kura ir izveidota ar mērķi veicināt LU CFI zinātnieku un Latvijas un ārvalstu uzņēmēju savstarpējo sadarbību. LU CFI zinātnieki attīsta tehnoloģijas inovatīviem materiāliem tālākai izmantošanai industrijā. Šo platformu var uzskatīt par tramplīnu starp zināšanu radītājiem un industriju, kas veicina veiksmīgu testēšanu un tehnoloģiju pārnesi.
LU CFI ir arī viens no vadošajiem jomas zinātniskajiem institūtiem publiskā finansējuma piesaistē un vadošais pēc finansējuma apjoma “Apvārsnis 2020” ietvarprogrammā. Lielu daļu finansējuma apjoma veido Viedo materiālu pētījumu un tehnoloģiju pārneses ekselences centrs CAMART² (Centre of Excellence in Advanced Material Research and Technology Transfer). Ekselences centra darbība ir virzīta uz zinātniskās ekselences paaugstināšanu, starptautisko sadarbību un industrijas iesaisti, lai veicinātu tehnoloģiju pārnesi un jaunu produktu ieviešanu tirgū.
Jomas ekosistēmu veido ne tikai publiskais sektors - augstskolas un zinātniskie institūti, bet arī privātais sektors - komersanti, kas nodarbojas ar inovāciju un jaunu tehnoloģiju ieviešanu ražošanā un paaugstina Latvijas eksporta potenciālu. Starp vadošajiem komersantiem Latvijā ar visaugstāko P&I kapacitāti, kas veiksmīgi piesaista publiskā sektora finansējumu, var minēt SIA “EuroLCDs”, SIA “Sidrabe” un SIA “GroGlass”, kuri ir tehnoloģiju pārneses platformas “Materize” sadarbības partneri un sadarbojas ar LU CFI. SIA “EuroLCDs” P&I darbības virzieni ir nanomateriāli un viedie pārklājumi., savukārt SIA “Sidrabe” un SIA “GroGlass” ir vadošie plāno slāņu un pārklājumu nišas publiskā finansējuma apguvēji.
LU CFI ir starp vadošajiem zinātniskajiem institūtiem pēc zinātniskā personāla skaita - CFI strādā 127 zinātnieki, no tiem 72 ir vadošie pētnieki, kas ir 57 % no kopējā zinātniskā personāla skaita institūtā un 10 % no kopējā vadošo pētnieku skaita jomā.
Trīs visattīstītākie pētniecības virzieni ar visaugstāko publikāciju skaitu periodā ir Lietišķā fizika, Optika un Kondensētu vielu fizika attiecīgi ar 236, 187 un 131 publikācijām. LU CFI ir viens no vadošajiem zinātniskajiem institūtiem, kas darbojas šajos pētniecības apakšvirzienos.
Viedā enerģētika
Pētniecības un inovācijas RIS3 specializācijas jomā “Viedā enerģētika” mērķis ir sekmēt enerģētikas nozares attīstību un energoefektivitātes, dekarbonizācijas un enerģētiskās drošības mērķu sasniegšanu.
Publiskajā sektorā pētniecības kompetence un kapacitāte koncentrēta Rīgas Tehniskajā universitātē, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā un Latvijas Universitātes Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorijā. Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts ir specializējies funkcionālo materiālu izpētē, kam ir potenciāls pielietojums saules un ūdeņraža enerģijas un kodolenerģijas ražošanā, kā arī bateriju tehnoloģiju attīstīšanā.
Latvijas Universitātei, tai skaitā arī LU CFI, ir salīdzinoši augsta publicēšanās aktivitāte un publikāciju apjoms šajā jomā.
 jomā 2014.-2018. gadu periodā. Pārskati sniedz informāciju par katras RIS3 jomas ietvaros attīstītajām pētniecības kompetencēm, ieguldījumu apjomu, pētniecības cilvēkkapitāla dinamiku, starpinstitūciju un starptautisko sadarbību, kā arī iezīmē galvenos izaicinājumus nākamajam periodam.){kind=link}