Viena no kodolsintēzes reaktora tehnoloģiskā risinājuma pamatproblēmām ir materiālu izvēle. Reaktora materiāliem jāspēj saglabāt savu funkciju izpilde reaktora darbības smagajos apstākļos (temperatūra līdz 800oC, neitronu starojuma plūsma līdz 1018 n·m-2· s-1, magnētiskais lauks līdz 10 T, iespējams kontakts ar plazmu u.c.), kā arī nav pieļaujama kodolsintēzes izejvielu uzkrāšanās materiālos, jo pretējā gadījumā tie būs pieskaitāmi radioaktīvajiem atkritumiem radioaktīvā ūdeņraža izotopa - tritija satura dēļ.
Pētījumā novērtēta reaktora materiālu piemērotība saistībā ar to izmaiņām kodolsintēzes iekārtas darbības apstākļos un tritija uzkrāšanos tajos, kā arī izstrādātas rekomendācijas efektīvas materiālu detritiēšanas (attīrīšanas no tritija) metodes izstrādei. Novērots sinerģētisks jonizējošā starojuma un magnētiskā lauka efekts tritija izdalīšanās veicināšanā un novērtēts tā kopējais ieguldījums procesā. Izstrādāts vienkāršots tritija desorbcijas modelis.
Pētījumam izmantotas augstas radioaktivitātes berilija lodītes (reaktorā pilda neitronu pavairotāja funkciju), kas bijušas pakļautas neitronu starojumam Augstas plūsmas reaktorā (HFR) Pettenā, Nīderlandē, kā arī berilija un oglekļa šķiedru kompozītu ķieģeļi (plazmas kameras sienu aizsargmateriāls) no kodolsintēzes iekārtas JET (Joint European Toruss) plazmas kameras Kalemā, Lielbritānijā.
Darbā izmantotas LU Ķīmiskās fizikas institūta Cietvielu radiācijas ķīmijas laboratorijā radītas oriģinālas metodes un iekārtas.
 "TRITIJA ĪPAŠĪBAS UN DIFŪZIJAS KODOLSINTĒZES REAKTORA MATERIĀLOS" Promocijas darba priekšaizstāvēšana){kind=link}