Ievadā vispārēji priekšstati par elektronu enerģētiskajiem stāvokļiem cietvielās un no šiem priekšstatiem paredzamās elektronu enerģētisko stāvokļu izmaiņas nanokristālos salīdzinājumā ar makroizmēru monokristāliem. Tiks salīdzinatas teorētiski paredzēmās nanokristālu optiskās īpašības ar dažādu pētnieku eksperimentos iegūtajiem rezultātiem par fundamentālās absorbcijas malas novietojuma atkarību no nanokristālu izmēra, ka arī luminiscences atkarība no nanokristalu izmēra. Novērtējums par iespējamo nanokristāla virsmas ieguldījumu luminiscencē.
CFI veikto neaktivēto un aktivēto ZrO2, ZnO nanokristālu, kā arī kompozītu – neorganiskie nanokristāli polimēru matricā – luminiscences pētījumu rezultatu izklāsts un šo rezultātu interpretācija. ZrO2 nanokristālu pašvielas defektu luminiscence pētīta dažādam šo defektu daudzumam (koncentrācijai) nanokristālos. Salīdzinot rezultātus, kas iegūti ierosinot luminiscenci zona-zona apgabalā ar tiem, kas iegūti ierosinot luminiscenci aizliegtās zonas apgabalā, kā arī izmantojot iegūtos datus par īsi dzīvojošo absorbciju parādīts, ka skābekļa vakances saķer elektronus, bet skābekļa vakances nav noteicošie luminiscences centri. Pētījumos iegūto rezultātu analīze ļauj izvirzīt hipotēzi par iespējamo luminiscences centra modeli. Tiks diskutēts kā no ZrO2 luminiscences fundamentālo pētījumu rezultatiem var rasties idejas par šo rezultātu iespējamo praktisko izmantošanu.
Pētīta luminiscence dažādas izcelsmes ZnO luminiscence nanokristāliem, konstatēts, ka vismazāk pašvielas defektu ir nanokristaliem, kas iegūti tvaicēšanas – kondensēšanas procesā. Nanostrukturētā ZnO keramikā ar materiāla defektiem saistītā luminiscence ir ievērojami intensīvāka.